Foto: koka teātra ēka 20.gs. 80.gados
Teātra spēlēšana Valmierā un tās apkaimē
1818
Dikļos dzimtzemnieks Jānis Peitāns muižas šķūnī sarīko pirmo izrādi latviešu valodā – Frīdriha Šillera “Laupītājus”.
1885
Pie Valmieras Latviešu biedrības tiek nodibināts teātris. Biedrības ēkai pie Sv.Sīmaņa baznīcas (tagadējā teātra atrašanās vietā) uzceļ piebūvi ar zāli un skatuvi.
12. janvārī ar Ādolfa Alunāna lugu „Mucenieks un muceniece” tiek atklāta Valmieras Latviešu biedrības skatuve. Kopš tā laika pašdarbības teātra spēlēšana Valmierā notiek regulāri.
1905
Uz Valmieras Latviešu biedrības skatuves kāpj Rūdolfs Blaumanis. Janvārī Jānis Greste iestudē viņa lugu „Indrāni”, kur autors nospēlē Kaukēna lomu. Oktobrī Blaumanis uzved „Ugunī” un spēlē baronu Mēvenšternu. Dzelzceļnieku streika dēļ uz mēnesi iestrēdzis Valmierā, viņš biedrības zālē uzstājas ar runu par rusifikācijas un dogmatisma nomāktās latviešu skolas atdzimšanas iespējām.
1919
No 29. marta līdz 22. maijam īsajā padomju varas laikā darbojas Valmieras Padomes teātris, ko atklāj ar Emīla Verhārena aģitdrāmu “Ausmā”. Teātrī strādā ievērojamais režisors Jānis Zariņš (1893-1979).
Profesionālais teātris Valmierā
1923
Sākas regulāras profesionāla teātra izrādes. Teātri materiāli atbalsta arī pilsētas valde. Šis ir Valmieras teātra dzimšanas gads.
1929
Tiek izveidota Ziemeļlatvijas teātra biedrība, kas apvieno vairāku pilsētu kultūras biedrības.
1930
5. oktobrī ar Aspazijas drāmu “Torņa cēlējs” savu darbību sāk Ziemeļlatvijas teātris. Turpmāk pirmizrādes tiek spēlētas vispirms Valmierā, pēc tam Cēsīs, Rūjienā un Valkā.
1932
Par Ziemeļlatvijas teātra vadītāju kļūst Alfrēds Zommers (1888-1954)
1935
Par teātra vadītāju kļūst Žanis Veinbergs (Vīnkalns) (1898-1977)
1943
Ziemeļlatvijas teātrī pirmo darbu – Rūdolfa Blaumaņa „Indrānus” iestudē Pēteris Lūcis (1907–1991)
1944
Pēc neilga pārtraukuma ar Raiņa „Pūt, vējiņi!” darbu sāk LPSR Valmieras drāmas teātris. Galvenais režisors – Žanis Vīnkalns.
1948
Valmieras teātrī sāk strādāt režisore Anna Lācis (1891–1979)
1950
Anna Lācis kļūst par teātra galveno režisori
1952
Par teātra pastāvīgo režisoru kļūst Pēteris Lūcis.
1953
LPSR Valmieras drāmas teātri apvieno ar LPSR Valsts Jelgavas teātri. Apvienotajam kolektīvam tiek dots nosaukums Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris.
1957
Anna Lācis dodas pensijā, viņu galvenā režisora postenī nomaina Pēteris Lūcis.
1961
Trupai pievienojas aktieri no reorganizētā Daugavpils teātra
1964
No Liepājas teātra ierodas režisors Oļģerts Kroders (1921-2012)
1969
Pēc Maskavas teātra mākslas institūta absolvēšanas Valmierā sāk strādāt Annas Lācis mazmeita, režisore Māra Ķimele (1943). Pateicoties Kroderam un Ķimelei, Valmieras teātris kļūst par nozīmīgu latviešu modernās režijas centru.
1972
Top Viljama Šekspīra „Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi” Oļģerta Krodera režijā. Titullomā – Rihards Rudāks, Mārtiņš Vērdiņš, Edmunds Freibergs
1974
Oļģerts Kroders dodas uz Liepājas teātri, lai kļūtu par galveno režisoru Viņa vietā ierodas Maskavas teātra institūta absolvents Valentīns Maculēvičs (1950).
1975
Top Žana Anuija „Mēdeja” Māras Ķimeles režijā. Titullomā – Ināra Ieviņa. Pirmo reizi Latvijā izrāde tiek spēlēta ārpus teātra telpām – Sv. Sīmaņa baznīcā.
1985
Top Raiņa „Pūt, vējiņi!” Māras Ķimeles režijā. Par teātra direktoru kļūst Pēteris Sūcis (1954-2005), kura vadībā notiek teātra jaunās ēkas celtniecība
1987
Tiek nojaukta vecā teātra ēka un uzsākta jaunās celtniecība. Mēģinājumi notiek Vaidavas kultūras namā, izrādes – uz dažādām skatuvēm.
1988
Top Raiņa „Daugava” Valentīna Maculēviča režijā. Valmieras teātra izrādē pirmo reizi skan Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”.
1990
No teātra aiziet Māra Ķimele un vēlāk arī Valentīns Maculēvičs.
1991
Mirst Pēteris Lūcis.
1992
Teātrī sāk strādāt režisors Felikss Deičs (1937) un apliecina sevi kā labākais Rūdolfa Blaumaņa dramaturģijas interprets.
1993
Teātrī sāk strādāt režisors Varis Brasla (1939). Teātra galvenais režisors (1995 – 2000)
1994
Ekspluatācijā tiek nodota Apaļā zāle. Teātris atsāk darbu savās telpās. Īpaši nozīmīgs ir Antona Čehova “Ivanovs” (1997) iestudējums Feliksa Deiča režijā, jo ar to pēc neatkarības atgūšanas pārliecinoši teātrī atgriežas klasiskā dramaturģija.
1996
28.decembrī ar P.Lūča izrādi "Rīga" Feliksa Deiča atjaunojumā tiek atklāta Lielā zāle.
1999
Notiek pirmais Rūdolfa Blaumaņa teātra mākslas festivāls.
2002
Teātrī atgriežas Oļģerts Kroders un iestudē savas klasiskās izrādes – „Heda Gablere” (2005), „Idiots” (2006), „Karalis Līrs” (2006), ceturto reizi top „Hamlets” (2008), „Ķiršu dārzs” (2009), „Marija Stjuarte” (2010), „Līgava bez pūra”(2012).
2006
Par teātra direktori kļūst līdzšinējā literārās daļas vadītāja Evita Sniedze (1974). Teātrī sāk strādāt režisors Mārtiņš Eihe (1975)
2007
Teātrī sāk strādāt režisors Viesturs Meikšāns (1980)
2012
Teātrī ienāk jaunie režisori Reinis Suhanovs (1985) un Jānis Znotiņš (1984). Mirst Oļģerts Kroders.
2013
Teātris svin 90. jubileju.
2016
Valmierā notiek pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls.
2017
Par teātra māksliniecisko vadītāju kļūst Indra Roga.
2021
Uzsākta Valmieras teātra ēkas rekonstrukcija.