Indra Roga

Indra Roga

Dzimusi: 1968. gada 8. marts

Indra dzimusi Jelgavā mākslinieku un mūziķu ģimenē, bet pēc Latvijas Valsts konservatorijas tā sauktā „Daugavpils teātra kursa” beigšanas vairākus gadus nostrādājusi šajā pilsētā (1992–1994), vēlāk spēlējusi teātrī „Skatuve”, Latvijas Nacionālajā teātrī (no 1995). Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu režijā (2002), stažējusies režijā Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijā (2002–2004). Līdztekus režijas darbam turpina spēlēt Nacionālajā teātrī, kā arī pasniegt Latvijas Kultūras akadēmijā.

Par notikumu kļuva jau pirmā Indras loma Daugavpilī – Kedija Pētera Krilova izrādē „Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa”, kas liecināja, ka latviešu teātrī ir ienākusi jauna, absolūti „caurspīdīga” aktrise, kura spēlē tādā koncentrācijas pakāpē, ka nemanīta nepaliek vissīkākā dvēseles trīsa, kura spēj bez ārēja spilgtuma atklāt dziļas un pretišķīgas iekšējās norises. Aktrises profesionālais pamats ir jūtams arī Indras režijās: viņa sāk iestudēšanu ar pilnīgu skaidrību, kādās dzīlēs ir jāiegremdē izrādes dalībnieki, viņa ņem par sabiedrotajiem tos, kas gatavi sekot un būt patstāvīgi viņas nospraustajās robežās. Indra vēlas būt savu izrāžu pilnīga autore, jo materiālu ir izpētījusi līdz smalkākajām niansēm un attālākajām atsaucēm pasaules garīgajā kultūrā. Ar šādu paplašinātu skatījumu viņa uzvedusi gan Blaumaņa visiem zināmās „Skroderdienas”, gan Bulgakova šķietami nepretenciozo raksturkomēdiju „Zojas dzīvoklis”. Indra Roga ir inscenētāja šā vārda plašajā nozīmē: viņas izrādes ir noslēgta, unikāla pasaule ar savām likumībām un ritmu, bet vienlaikus – smalki sazaroti uzvedumi, kurā savijas daudzas vienlaicīgas līnijas, bet katram dalībniekam ir skaidra sava vieta un uzdevums.

No 2017.gada maija - Valmieras teātra mākslinieciskā vadītāja.

“Indras nokļūšana Valmierā uz ilgāku laiku, man liekas, ir likumsakarīga. Gan tāpēc, ka viņas rokās ir atdzīvojusies Valmieras teātra lielā skatuve un sagādāti reizēm neizpildāmi uzdevumi visai tehniskai un aktieru trupai, gan tāpēc, ka viņa, būdama ideāliste un mācīdama jaunos aktierus, parūpēsies par aktieru trupu, tās atjaunotni aktieru individuālo izaugsmi un lomu uzdevumiem. Mums ir paveicies ar Indru un viņai arī ar mums, tāpēc ceru, ka, blakus sadzīvojot daudzajiem viesrežisoriem un Valmieras teātra vecmeistariem, teātris un tā iemītnieki iegūs vēl lielāku pārliecību saviem spēkiem un iedvesmu”, pārliecināta Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Režijas Valmieras teātrī:

B. Brehts "Lepnās kāzas" (2021)

A. Dīcis "Meklētāji" (2021)

pēc F. Dostojevska "731. solis" (2019)

pēc Knuta Hamsuna "Viktorija" (2019)

V.Šekspīrs "Hamlets" (2019)

Blaumanis/Kļava "Vidzemnieki" (2018)

Pēc A.Ostrovska lugas "Mežs" motīviem "Muiža kaņepēs" (2016)

M. Bulgakovs "Meistars un Margarita" (2015)

B. Pasternaka „Doktors Živago” (2013)

M. Bulgakova „Zojkina kvartira” (2012) – „Diena" gada balva kultūrā

Oļģerta Krodera 90. jubilejas koncerts „Ir tikai teātris” (2011)

 

Režijas Latvijas Nacionālajā teātrī :

I.Ābele "Klūgu mūks" (2017)

E.Jonesko "Plikpaurainā dziedone" (2017)

Dž. Kendess, F. Ebs, Dž. Masterofs „Kabarē” (2014)

M. de Unamuno "Migla" (2014)

O. Vailds „Sieviete, kura nav uzmanības vērta” (2013)

J. Ivaškēvičs „Ideāls zaglis” (2012)

Ā. Purmaļa „Ādama stāsts” (2011)

R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos” (2010)

M. Zālītes „Lācis” (2009)

G. Janovskis "Uz neatgriešanos" (2009)

L. Stumbres "Smiltāju mantinieki" ("Mājās", 2008) 2007./2008. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Gada latviešu autora darba iestudējums”

V. Šekspīra "Karalis Līrs" (2006)

H. Ibsena "Nora" (arī titulloma, 2005)

A. Obrazcova "Divas sirdis" (2003) ­

S. Cveiga "Amoks" (2002) – 2002/2003. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Gada debija”

 

Operas un oratorijas:

H. Berlioza „Lelio atgriešanās” (Latvijas Simfoniskais orķestris, koris „Kamēr…”, 2011)

Valmieras drāmas teātris

Paldies! Uz norādīto e-pasta adresi ir nosūtīta vēstule, lai apstiprinātu jūsu e-pastu.