Ruta Birgere
Dzimusi: 1924. gada 7. maijs Mirusi: 2019. gada 16. novembris
Ruta Birgere dzimusi Rīgā, beigusi pilsētas 2. ģimnāziju (1942), bijusi pārdevēja grāmatveikalā, produkcijas pārbaudītāja VEF. Studējusi LVU romāņu filoloģiju (1945–48). Pēc Drāmas (tagad Nacionālā) teātra studijas beigšanas gadu nostrādājusi Drāmas teātrī (1948–49). Valmieras Drāmas teātra aktrise (kopš 1950).
Smalka, sievišķīga māksliniece, kas saviem jaunības laika tēliem piešķīra lirisku smeldzi un apvaldītu temperamentu, bet pēdējo gadu lomās burtiski kūsā no enerģijas, asprātības un viegluma, kāds raksturīgs tiem, kas zina ko vairāk gan dzīvē, gan mākslā.
Rutiņa tiek mīlēta ne tikai savas intelektuāli aristokrātiskās izcelsmes dēļ, jo tēvs viņai rakstnieks Jēkabs Birgers, bet māsa Ieva Lase kļuva par lielisku franču valodas tulkotāju, vienu no franču grupas dalībniecēm, – viņa ir no tiem darba rūķiem, kas vismazāko uzdevumu izpilda ar vislielāko pienākuma sajūtu un uzmanību. Kā Rogožina Mātes lomā, kur viņai atveltīts gandrīz vai tikai gājiens pār skatuves tiltu ar svecīti rokās, vai izrādē „No saldenās pudeles”, kur Felikss Deičs tieši viņai sacerēja Vecmāmiņu, kas ir Mazbērzu sētas klusējošais labais gariņš.
2014. gada 7. maijā savu 90. dzimšanas dienu Rutiņa svinēja, spēlēdama Večiņu izrādē „Gribu, bet baidos” – lomu, kas uzdod īsto toni visam iestudējumam.
Jaunajiem režisoriem Ruta Birgere ir stingras profesionalitātes paraugs. „Rutiņa bija pirmā, kas zināja savu tekstu no galvas, viņas gatavība strādāt ir apbrīnojama. Tas vien, ka viņa piedalās izrādē, rada tā-ā-ādu ētisko līmeni… Un arī izrādes varoņiem viņa ir tāds standarts, ar ko sevi salīdzināt,” saka jubilejas izrādes režisore Anita Sproģe. Elmārs Seņkovs, kurš pieder pie pašas jaunākās latviešu režijas paaudzes, Rutiņu kā pirmo izvēlējās „Raudupietes” sievu korim: „Ir sajūta, ka ap pieredzējušām aktrisēm dzīves laikā ir izaudzis apkārt tāds enerģijas mākonis, un Rutai Birgerei tas ir visspēcīgākais. Kad viņa parādās – telpā mainās enerģija!”
Ruta Birgere ir Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (2009). 2013.gadā uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā.
2016.gada 9.maijā pirmizrāde dokumentālajai filmai par Rutu Birgeri "Tev, Rūķi!" (rež. Liene Laviņa-Kalnaella).
Lomas Valmieras teātrī:
Vecais kalpotājs (A.Kamī "Pārpratums", 2017)
Muižas ļaudis (pēc A.Ostrovska lugas "Mežs" motīviem "Muiža kaņepēs", 2016)
Otrā sieviete (Pēc Ž.Lorensas romāna "Garie gadi" un V.Delmāras kinoscenārija "Dodiet ceļu rītdienai" motīviem "Eņģeļa kreisais spārns", 2015)
Sieva (R. Blaumaņa"Raudupiete", 2013)
Vecā dāma (J. Hašeka „Šveiks”, 2012)
Večiņa (V. Ļevanova "Gribu, bet baidos", 2011)
Vecāmāte (R. Blaumaņa "No saldenās pudeles", 2010)
Boila kundze (A. Kristi "Peļu slazds", 2009)
Sieviete (O. Bagaturijas "Karalis Līrs nabagmājā", 2009)
Dāma (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 2009)
Serafina (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", 2007)
Anfisa (A. Čehova „Trīs māsas. Versija", 2007)
Rogožina māte (F. Dostojevskis "Idiots", 2006)
Maz-Upmaliešu Maija; Liel-Purkaliete (R. Blaumaņa "Aizbirušais avots", 2004)
Mīle (R. Blaumaņa "Potivāra nams", 2002)
Sofijas kundze (N. Ptuškinas "Ziemassvētku sapņi jeb Liktenim tā labpatikās", 2000)
Saša (M. Gorkija "Vasaras ļaudis", 2000)
Duņaša (Ļ. Tolstoja „Dzīvais mironis", 1999)
Hofmeistariene fon Kaina (M. Zīverta „Minhauzena precības", 1998)
Svešā (brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki", 1998)
Grāfiene Vronska (Ļ.Tolstoja „Anna Kareņina", 1996)
Džesija (N. Saimona „Kāpēc tas tā, Mel?", visas 1995)
Rozālija Solimene (E. de Filipo „Filumena Marturano", 1995)
Lulū (A.Māsēna skatuves komp. „Edith Piaf", 1995)
Sprintija un Goldija (M. Saimonas „Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm", 1994)
Lēdija Gārneta (Dž. B. Prīstlija "Zelta aunāda", 1994)
Anna Marija (H. Ibsena "Leļļu nams", 1994)
"Ripas" saimniece (J. Kārkliņa " "Šanas" virsaitis", 1993)
Virsmāsa (G. Priedes "Jāņu nakti negulēju", 1992)
Dore (V. Sauleskalna „Meldermeitiņa", 1991)
Pino kundze (A. Žerī "Sestais stāvs", 1990)
Dalbiņa (E. Vulfa "Svētki Skangalē", 1990)
Riekstiņiete (M. Dišleres "Kraujēnu mantinieki", 1989)
Sniedzes vecāmāte (A. Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda", 1989)
Vešeriene (R. Blaumaņa "Ugunī", 1987)
Beta (I. Indrānes „Zemesvēzi dzirdēt", 1986)
Elfrīda (J. Krūsvala „Mākoņu krāsas", abi 1984)
Henoveva (A. Kasonas „Koki mirst stāvus", 1984)
Voiņicka (A. Čehova „Tēvocis Vaņa", 1983)
Maruta (G. Priedes "Vai mēs viņu pazīsim?", 1980)
Veriņa (P. Putniņa „Pasaulīt, es ļaužu ēka...", 1978)
Aurēlija (G. Priedes "Udmurtijas vijolīte", 1974)
Vecā Niskavuori saimniece (H. Vuolijoki "Niskavuori saimnieces jaunība", 1973)
Vazdiķene (A. Brigaderes „Sievu kari ar Belcebulu", 1972)
Sandra (H. Vuolijoki „Ardievu, Niskavuori!", 1968)
Leikartu Lība (A. Upīša „Zaļā zeme", 1965)
Roze (P. Pētersona „Man trīsdesmit gadu", 1962)
Ļiza (M. Gorkija „Saules bērni", 1961)
Laima (A. Brigaderes „Maija un Paija", 1960)
Mona (M. Sebastjanu „Zvaigzne bez vārda", 1957)
Cielava (L. Paegles „Runga, iz maisa!", 1956)
Emīlija (Ā. Alunāna „Seši mazi bundzenieki", 1955)
Frīda (Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi", 1954)
Uļita (A. Ostrovska „Mežs", 1953)
Agafja Tihonovna, Arina Panteļeimonovna (N. Gogoļa "Precības", 1951, 1970)
In Senu (Thai Djan Čuna "Dienvidos no 38.paralēles", 1950)
Lomas kino:
Dokumentāla filma "Tev, Rūķi!" (rež.L.Laviņa-Kalnaella, 2016) - saņēmusi Lielo Kristpau (2016) kā 'Labākā debijas filma' par iejūtīgu un kolorītu nozīmīgas latviešu aktrises Rutas Birgeres portretu, atklājot galvenās varones sparu un dzīvesprieku sirmā vecumā
Vecāmāte (R.Vimba "Es esmu šeit", 2016)
Ome (A.Krieva "Dancis pa trim", 2011)
Ģirta māte („Ceļa zīmes",1968)
Balvas:
- Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2009)
- Latvijas Teātra gada balva par mūža ieguldījumu (2007)
- VDT balva par mūža ieguldījumu (2001)
