Astra Baumane
Dzimusi: 1937. gada 19. septembris
Dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas 2.vidusskolu. Kopš 1958. gada Valmieras teātris ir aktrises darba vieta, uz kuru viņa atnāca ar Jāzepa Vītola Latvijas PSR Valsts konservatorijas teātra fakultātē iegūtām skatuves mākslas pamazināšanām un pie latviešu baleta meistariem Janīnas Pankrates un Aleksandra Lemberga izkoptu stāju un ķermeņa izteiksmību. Tālab viņas pirmās lomas bija jaunas un daiļas meitenes, gaišie un pozitīvie tēli, kā piemēram, Maija Annas Brigaderes "Maijā un Paijā" (1960). Pārvarēt šo lomu vienādību un palikt skatītāju atmiņā, Astrai Baumanei palīdzēja muzikalitāte un dejošanas prasme. Nozīmīgs solis aktrises ceļā bija titulloma A.Arbuzova „Taņā” (1964) – padomju dramaturģijā visai netipiskā lugā ar skumjām beigām.
Astra Baumane spēlējusi daudz un pie dažādiem režisoriem, ikvienu lomu uztverot ar ļoti lielu godprātību un cieņu. Viņas skatuves tēliem bieži vien līdzi nākusi smeldze, kaut kas līdz galam nepateikts un tālab vilinošs. Varbūt tieši tāpēc tik patiesa bija arī viena no pēdējā laika lomām – Aniko gruzīnu dramaturga un režisora Otara Bagaturijas lugā „Karalis Līrs nabagmājā”. Bijušās balerīnas, tagad – veco ļaužu pansionāta apkopējas lomā Astra nospēlēja krietni vairāk, nekā piedāvāja luga. Tā bija vesela teātra darbarūķīša biogrāfija. Tajā lomā bija gan sīkstums un nesavtīga mākslas mīlēšana, gan cieņa pret jebkuru uzdevumu, gan ilgos gados iegūta stāja un pašcieņa. Izrādē „Zojkina kvartira” Astra Baumane spēlē kādu pavisam bezatbildīgu dāmu, pīpē tā, ka dūmi griežas gar ausīm, tenko uz nebēdu, atklājot arī sava talanta valšķīgo un komisko šķautni.
Astra Baumane ir neizsmeļams avots, ja vajadzīgas ziņas par esošajiem vai bijušajiem Valmieras teātra māksliniekiem – ikvienu kolēģi viņa raksturos ar humoru, smalkjūtību un aktiera dabas izpratni.
Lomas Valmieras teātrī:
Misis Einsforda (Dž.B.Šovs "Pigmalions", 2018)
Astra Baumane, Kultūras ministrijas protokoliste, Mācītāja kundze, Maruža (E.Cērpa "Lūcis", 2017)
Muižas ļaudis (pēc A.Ostrovska lugas "Mežs" motīviem "Muiža kaņepēs", 2016)
Pirmā sieviete (Pēc Ž.Lorensas romāna "Garie gadi" un V.Delmāras kinoscenārija "Dodiet ceļu rītdienai" motīviem "Eņģeļa kreisais spārns", 2015)
Virpa; arī Saules meita (A.Brigadere "Maija un Paija", 2015)
Sieva (R. Blaumanis "Raudupiete", 2013)
Trešā bezatbildīgā dāma (M. Bulgakovs "Zojkina kvartira", 2012)
Aniko (O. Bagaturija "Karalis Līrs nabagmājā", 2009)
Misis Hārpere (M. Tvens "Toms Sojers", 2005)
Galma dāma (M. Zīverts "Minhauzena precības", 1998)
Karmenita no Minorkas (O. Bouena „Klāra Klukste", 1997)
Mona (T. Retigans „Dāma bez kamēlijām", 1996)
Terezīna (E. de Filipo "Filumena Marturano", 1995)
Misis Tega (Dž. B. Prīstlijs "Zelta aunāda", 1994)
Līgava (A. Strindbergs „Spoku sonāte", 1994)
Katarina (M. Ēberga „Kalpone Gustava, Juhana meita", 1994)
Māte (M. Zālīte „Eža kažociņš", 1993)
Benita (G. Priede "Jāņu nakti negulēju" jeb "Jāņi slimnīcā", 1992)
Rideriene (E. Vulfs "Svētki Skangalē", 1990)
Berta Ardī (A. Žerī "Sestais stāvs", 1990)
Monteki sieva (V. Šekspīrs "Romeo un Džuljeta", 1989)
Matilde (A. Deglavs „Rīga", 1987, 1996)
Vaidu māte (Rainis "Daugava", 1988)
Anna (J. Jaunsudrabiņš "Jo pliks, jo traks", 1988)
Etele (I. Indrāne "Zemesvēzi dzirdēt", 1986)
Magda (J. Krūsvalls "Mākoņu krāsas", 1985)
Glēdisa Brega (A. Kronins "Kamēr tu pie manis", 1982)
Meitas māte (Rainis "Spēlēju, dancoju", 1981)
Žeņa, Eha (O. Antons "Kūts lirika", 1981)
Andreja Andrejeviča māte (E. Radzinskis "Sieviete ārpus mīlestības un nāves", 1981)
Spulga (G. Priede "Vai mēs viņu pazīsim?", 1980)
Zeta (J. Janševskis „Bandavā", 1979)
Mezaliansova (V. Majakovskis „Pirts", 1978)
Vizma (H. Gulbis „Cīrulīši", 1975)
Kaškina (A. Vampilovs „Vasaras rītā", 1974)
Aki Agu (A. Līvess "Par visām dārgākā", 1973)
Jevlalija Andrejevna (A. Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās jeb Verdzenes", 1973)
Cīre (A. Brigadere "Sievu kari ar Belcebulu", 1972),
Luīze (F. Šillers „Mīla un viltus", 1967)
Ieva (A. Grigulis „Cilvēki dārzā", 1966)
Ošu Tāle (A. Upītis „Zaļā zeme", 1965)
Taņa (A. Arbuzovs „Taņa", 1964)
Taiga (I. Indrāne „Lazdu laipa", 1963)
Irina (V. Korostiļovs „Ticu tev", 1962)
Maija (A. Brigadere „Maija un Paija", 1960)
Jukī (H.Feifers "Laternu svētki" , 1959)
