Aktrisei Rutai Birgerei 95

Aktrisei Rutai Birgerei 95

Ja vajadzētu vienā vārdā pateikt, kas ir aktrise Ruta Birgere, tad šis vārds būtu –„elite”. Visaugstākā kvalitāte, izlase. Jo Ruta Birgere nāk no Latvijas pirmās brīvvalsts inteliģences aprindām ar dziļām zināšanām, plašu redzesloku un brīvi pārvaldītām svešvalodām. Jo viņa joprojām ir moža un gatava radošam darbam. Jo ikviena viņas loma, lai cik ilgu skatuves laiku aizņem, ir absolūti svarīga režisora koncepcijā un izrādes kopējā zīmējumā. Taču galvenokārt tāpēc, ka viņai piemīt trīs labākās Valmieras teātra aktieru īpašības: nepārejoša interese par teātri jebkurā izpausmē, dziļa labvēlība pret kolēģiem un profesionāla pašcieņa.

Kopš 1950. gada Rutiņa Valmieras teātrī ir spēlējusi visdažādākās lomas – no liriskām varonēm līdz revolūcijas cīnītājām, no riktīgām lauku sievām līdz aristokrātēm: In Senu  (Thai Djan Čuna„Dienvidos no 38. paralēles”, 1950), Agafju Tihonovnu (N. Gogoļa „Precības”, 1951), Monu (M. Sebastjanu „Zvaigzne bez vārda”, 1957), Rozi (P. Pētersona „Man trīsdesmit gadu”, 1962), Leikartu Lību (A. Upīša “Zaļā zeme”, 1965), Veriņu (P. Putniņa “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”, 1972), Voiņicku (A. Čehova “Tēvocis Vaņa”, 1983), Elvīru (J. Krūsvala “Mākoņu krāsas”, 1984), Betu (I. Indrānes “Zemesvēzi dzirdēt”, 1986), Dori (V. Sauleskalna “Meldermeitiņa”, 1991), Sprintiju (M. Saimonas “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”, 1994), Rozāliju Solimeni (E. De Filipo “Filumena Marturano”), Džesiju (N. Saimona “Kāpēc tas tā, Mel?”, abas 1995), Sofiju Ivanovnu (N. Ptuškinas “Šie saldie Ziemassvētku sapņi jeb Liktenim tā labpatikās”, 2000), Mīli (R. Blaumaņa “Potivāra nams”, 2001).

Ar gadiem Rutiņas talants ir ieguvis izcila, izturēta vīna kvalitāti – pietiek ar vienu malku, lai pēcgarša būtu neaizmirstama. Un režisori atļaujas izmantot aktrises talantu, lai piešķirtu izrādei izcilības zīmogu – tā tapušas Rutas Birgeres 21. gadsimta lomas: Rogožina māte „F. Dostojevska „Idiots”, 2006), Anfisa (A. Čehova „Trīs māsas. Versija”), Dāma (A. Čehova „Ķiršu dārzs”, 2009),  franču dziesmiņu dziedošā Sieviete {O. Bagaturijas „Karalis Līrs nabagmājā”, 2009), tiesnese Boila (A. Kristi „Peļu slazds”, 2009), vienmēr klātesošā Vecāmāte (R. Blaumaņa „No saldenās pudeles”, 2010), Večiņa (V. Ļevanova „Gribu, bet baidos”, 2011), viena no Sievu kora (R. Blaumaņa „Raudupiete”, 2012).

Jaunajiem režisoriem Ruta Birgere ir stingras profesionalitātes paraugs. „Rutiņa bija pirmā, kas zināja savu tekstu no galvas, viņas gatavība strādāt ir apbrīnojama. Tas vien, ka viņa piedalās izrādē, rada tā-ā-ādu ētisko līmeni… Un arī izrādes varoņiem viņa ir tāds standarts, ar ko sevi salīdzināt,” saka jubilejas izrādes režisore Anita Sproģe. Elmārs Seņkovs, kurš pieder pie pašas jaunākās latviešu režijas paaudzes, Rutiņu kā pirmo izvēlējās „Raudupietes” sievu korim: „Ir sajūta, ka ap pieredzējušām aktrisēm dzīves laikā ir izaudzis apkārt tāds enerģijas mākonis, un Rutai Birgerei tas ir visspēcīgākais. Kad viņa parādās – telpā mainās enerģija!" 

Ruta Birgere ir Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (2009), 2013.gadā uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā. 2016. gada 9. maijā pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma par Rutu Birgeri "Tev, Rūķi!" (rež. Liene Laviņa-Kalnaella).

Daudz laimes, Rutiņ!

Atsauksmes

Šodien dzimšanas dienu svin aktrise

ILZE PUKINSKA 

un aktieris

INGUS KNIPLOKS

Sirsnīgi sveicam!

Kase

Darba dienās 10:00 -18:30
Sestdienās 10:00 - 13:00 un stundu pirms izrādes
Svētdienās Stundu pirms izrādes
 
6 4207335 kase@vdt.lv

Zāļu plāni

Valmieras drāmas teātris

Paldies! Uz norādīto e-pasta adresi ir nosūtīta vēstule, lai apstiprinātu jūsu e-pastu.