Viņa ir jauna sieviete, kura gaida bērnu un kopā ar savu draugu atgriežas viņas vecāku mājā, kur sarunāšanās vienam ar otru gandrīz vairs nenotiek, bet savstarpējās attiecības kļuvušas par rituālistiskiem un paredzamiem žestiem. Šajā ģimenē būt vienam ir nepanesami, bet būt kopā –  neizturami.

Luga “Vārds” ar savu smago klusumu un aprautajiem, dzejai līdzīgajiem dialogiem atgādina Beketa un Pintera darbus. Juns Fose atzīst, ka dažas līdzības ir: „Pinters sacīja, ka viņa lugas nav par komunikācijas trūkumu un nesarunāšanos, bet gan par pārāk intensīvu komunikāciju. Es varētu teikt to pašu – mani cilvēki sarunājas bez vārdiem. Jo viņi jau zina, kas tiks sacīts.”

Juns Fose (Jon Fosse, 1959) tiek dēvēts par norvēģu mūsdienu drāmas jauno Ibsenu. Viņš raksta arī romānus, dzeju un esejas, un ir viens no iestudētākajiem dramaturgiem pasaulē, viņa lugas ir tulkotas vairāk nekā četrdesmit valodās. Saņēmis neskaitāmas balvas un apbalvojumus, tostarp Skandināvijas Nacionālā teātra balvu (Scandinavian National Theatre Award, 2002), Mākslas Padomes Norvēģijas Goda balvu (The Arts Council Norway Honorary Prize, 2003) un Zviedrijas Akadēmijas Ziemeļvalstu balvu (Swedish Academy Nordic Prize, 2007), bet 2010. gadā tika apbalvots ar prestižāko teātra balvu pasaulē – Ibsena balvu (Ibsen Award).

 Foto Matīss Markovskis