Poētiskā drāma par cilvēka dabu
Režisors – Dmitrijs Petrenko
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Sintija Jēkabsone
Oriģinālmūzikas autors – Reinis Ozoliņš
Horeogrāfe – Nadežda Beļajeva
Lomās: Rūta Holendere vai Inese Pudža, Kristaps Ķeselis, Arnolds Osis, Skaidrīte Putniņa, Rihards Rudāks
Pirmizrāde: 2014. gada 16. janvāris
“Stikla zvērnīca” ir 20. gs. dramaturģijas klasika – ar savu mūžu neapmierināta māte grib pareizi ieregulēt vismaz savu bērnu dzīvi, rezultātā padarot nelaimīgus arī viņus. Jaunais režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis lugu kā galvenā varoņa ceļojumu pagātnē: rakstnieks Toms uzsāk šo ceļojumu, lai satiktu cilvēkus, kas nu vairs dzīvo tikai viņa atmiņās, bet dīvainajā kārtā joprojām ietekmē viņa dzīvi. Viņš raksta savu godīgāko un svarīgāko lugu - par sevi.
Foto - Matīss Markovskis
Izrādē smēķē
Viena no šīs sezonas labākajām izrādēm, loģisks lomu sadalījums: garīgi nenobriedusi mamma teicamajā Dišleres tēlojumā rada būtisku pieredzi apgūstošu dēlu (viņa svārstības starp jaunu cilvēku-kaķi, kurš staigā, kur pašam patīk un brieduma iegūšanu smagās situācijās, domājot par tuviniekiem, kaut - par vēlu) un vecišķu meitu, kura nespēj izlauzties un kuru žēl, bet kurai nav iespējams palīdzēt.
Ne patika, ne nepatika. Daudz neko nevarēja saprast. 2. cēliens bija galīgi garlaicīgs. Un kāpēc Laurai jānodzēš sveces???:D Varbūt izrāde domāta sagatavotam, izglītotam skatītājam.
Jaunrades darbs.:( Diemžēl nelīdzena izrāde profesionālā ziņā. Cik māte ekspansīva, tik bērni lēmēti. Dubultās lomas Keselis un Osis par daudz aizņem izrādes telpu. Māte par daudz histēriska, uzspēlēta. Talantīga Skaidrīte Putniņa, Rudākās kā vienmēr pareizs. Ļoti nelīdzena izrāde. Luga ļoti laba, bet spēles stils atgādina studentu darbu. Režisoram vēl ļoti daudz jāmācās, lai radoši veidotu skatuves darbus. Iemidzinošais aktieru balss tembrs ieaijāja saldā miedziņā. Bet stāstu jau var izstāstīt tik intersanti, ka miegs nenāk nevienam. Interesanta pieeja mainīt lomām māti ar bērniem. Māte jauna, bērni veci. Tas ir interesanti, bet pārējais ir diez gan apšaubāmi. Diemžēl ne līdz galam. Vai aktieri to ko dara uz skatuves paši notic? Līdz galam var aiziet?
Laba izrāde. To, ka kaut kas nav kārtībā ar paaudzēm, pēc kāda brīža vienkārši aizmirsu. Viss kaut kā ļoti loģiski, bet īpaši par to, ka viss kārtībā pārliecināja Skaidrīte Putniņa. Nezinu, vai nepārņēma drusku par daudz, jo kādā brīdī iedomājos, ka izrāde tomēr nav par Tomu, bet par māsu. Tā laikam gluži nebija domāts. Zināmas paralēles pēkšņi radās ar "Billi" Nacionālajā - ne tik daudz tāpēc, ka arī tur paaudes bija samanītas (tur tas bija sajūtamāk), bet tā tēla dēļ, ko Bonāte vienā epizodē spēlē - tante laukos, kas vienās tautasdziesmiņās runā (bet pati skopa pēc suņa) - tā ļoti uzkrītoši tam Amandas tēlam šī runāšana citātos bija iekodēta - likās, ka neviena sava vārda viņai vispār nav. Kristapa Ķeseļa kaķītis ineresants - nācās nozēlot, ka man nav līdzi nekā līdzīga svilpei, ar viņu pakacināt, brīdī, kad šis uzkrītoši vēroja mūsu zābakus. :) Domāju, ka iecere par neiestudēšanu reālistiski ir veiksmīga - reālistiskais variants, kas šobrīd ir Brīvo aktieru teātra repertuārā, stipri mazāk pārliecinošs un atmiņā paliekošs, lai arī nevarētu teikt, ka slikts.
šo izrādi redzēju pa TV pirmo reizi, tagad kad noskatījo šo izrādi Valmierā, bija interesans režisora un aktieru kopdarbs, daudz pārdomāju par savstarpējām attiecībām, kāda es kā māte esmu... ļoti, ļoti patika, liels paldies, iesaku visiem aiziet un noskatīties. Ļoti patika...
Rudāks un Putniņa! lielisks duets!
Ļoti laba pārdomu un sajūtu izrāde! Neticami, bet pilnībā bez scenogrāfiskiem elementiem luga uztverama visu izrādes laiku. Liels paldies un sajūsma gan par režiju, gan visu aktieru ansambli!
Venēciete arrī bija 2 stāvos.
Viss patika izņemot mātes lomas interpretācija-kādēļ spiedzēja-histēriķe?Var jau valdīt arī bez liekas uzspēles.Pārējais tiešām lika aizdomāties.Paldies!
Paldies Rūtai par profesionāli veidoto darbu. Ļoti talantīga aktrise.
Mani uzrunāja interesantais jaunais aktieris Kristaps Ķeselis...viss pārējais likās kaut kā jaunrade jaunrades pēc...diemžēl...
Protams, ka laba dramaturģija. Īpaši jānoskatās visiem PR (arī ģimenes, skolotāju) radītajiem "laimīgajiem" veiksminiekiem - pārdomām, cik viņu tēls, cilvēks ir īsts/neīsts. Šoreiz paldies vecmeistariem Skaidrītei Putniņai (īpaši viņai noticēju) un Rihardam Rudākam! Interesants zāles iekārtojums - šķiet, tā vēl nebija bijis, ka skatītāju vietas izvietotas divos stāvos.
ļoti smalks darbs. sarežģīts. prieks iepazīt Kristapu Ķeseli! viņš ir izcils!
A man neko...
izcili
Interesanta režija. Anotāciju pirms izrādes izlasīju, viss notiekošais bija skaidrs. Bez skatuves dekorācijām, bez aksesuāriem, krāšņiem tērpiem un pat bez grimma, aktieri panāca labu rezultātu.