Stāsts par diviem draugiem Janci un Marču, kas iepazinās kādā pavasara dienā Staburaga pakājē. Par viņu piedzīvojumiem un noslēpumiem, izzinot pasauli un Staburaga apkārtni, kas mums šobrīd vairs nav redzama un ir palikusi tikai nostāstos.

“Ar šo izrādi man ir svarīgi ne tikai no jauna kopā ar bērniem uzzināt par Staburagu, bet rosināt viņus lasīt pēc pašu, nevis vecāku vai skolotāju iniciatīvas. Izrāde ir lielisks veids, kā to darīt. Teātris nav tikai “sēdi un skaties” māksla, tā ir arī līdzdarbošanās.” 

STABURAGS bija saldūdens kaļķiežu klints sešstāvu mājas augstumā Daugavas ielejas kreisā krasta dolomīta kraujas malā. Staburags ir izveidojies 5000 gadu laikā – augošā akmeņu klints pamazām auga, cietajam avota ūdenim uz sūnām izgulsnējot avotkaļķus. Tā šūnakmens rags veidojās aizvien lielāks. Ik pēc 300 gadiem tas no sava smaguma nolūza un auga atkal no jauna.

Kur palika Staburags? 1965. gadā, uz Daugavas pie Aizkraukles, tika uzbūvēta Pļaviņu hidroelektrostacija. Tika lēnām celts ūdens līmenis Daugavā un 1966.gada decembrī Staburags bija zem ūdens.

Izrādi iesakām sākumskolas vecuma bērniem. 

Izrāde nominēta 2016./2017.gada Latvijas teātru gada balvai kategorijā "Gada gaismu mākslinieks".  

Izrāde iekļauta "Latvijas skolas soma" programmā.

Foto: Gatis Priednieks-Melnacis