Vispaliekošākās izrādes ir tās, kuras liek gribēt dzīvot un domāt. Pagājusi nedēļa, bet “Nelabie. Pēc Dostojevska” šķiet klātesoši. Paldies par tik aktuālo, vajadzīgo, simbolisko un vizuālo teātra pieredzi. Ieklausījos katrā vārdā un skaņā. Un tā kumode...

Ķeriet biļetes uz “Nelabie. Pēc Dostojevska”. Tur pa aknām bliež pilnīgi viss - VDT būvlaukums, točas ārā, aplis, jaunie aktieri, psihas domas, izvēles un pārliecinoši nobeigumi.

Paldies par neaizmirstamo pieredzi vakar kopā ar Nelabajiem.

Iekšā turpina vibrēt vakardienas “Nelabie. Pēc Dostojevska.” Tā eksistēšana viņpus laba un ļauna saved kopā visu veidu abstrakto ideju fanātiķus, arī tos, kas pēc Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu nenostājas nevienā pusē. Beigās plūst asiņu upe.

“Nelabie. Pēc Dostojevska” līdz kaulam patiess un šķebinoši reāls mūsdienu sabiedrības atspoguļojums. Neļaujiet izrādes garumam (4h) jūs nobiedēt, jo vismaz trīs no tām pavadīju iekrampējies krēslā, uzmanībā vērojot visu notiekošo. Izcili.

Sen nebija redzēts kaut kas tik jaudīgs! Kaut kas tāds, kas izraisa tik dažādas un pretrunīgas emocijas, naidu, žēlumu, atbalstu, pretīgumu, nelabumu. Izrāde, kuru bieži gribējās apstādināt, lai redzēto drusku apdomātu, bet tā dinamiski turpinās, liekot virsū arvien jaunus slāņus. Tā pamatīgi paķidā vērtības un testē tās iepretī saldai demagoģijai. Izrāde, kuras bagāža ir tik liela, ka pietiks ilgam laikam, lai to apstrādātu. Noteikti iesaku, īpaši pusaudžu vecākiem!

Nenoliedzami Fjodors Dostojevskis(1821-1881), tiek uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem rakstniekiem un visrietumnieciskākais,tā laika krievu literatūras pārstāvis.Ne parasts romāns,bet detektīvromāns "Velni",latviešu izdevumā, tomēr būtiski atsķiras no krievu valodā izdotā.Iesaku noteikti izlasīt,lai labāk izprastu to elli,cīņu par taisnību. Vārda tiešā nozīmē cīņa arī laikā un telpā,jo izrāde notiek apaļajā zālē,kas arī asociējas ar cīņas arēnu.Cīņa uz iznīcības robežas,ne progresējošu pilnveidošanos,tāpēc arī tik trāpīgs romāna nosaukums"Velni" un izrādes nosaukums "Nelabie.Pēc Dostojevska".  Emocionāli ļoti spēcīga izrāde,psiholoģisks trilleris,kurā visi tēli cīnās ar visiem iespējamiem līdzekļiem,tik jautājums,cik humāni un cik atļauti vai neatļauti. Manas personiskās dvēseles stīgas ļooti aizskāra Marijas tēls,Annas Neles Āboliņas izpildījumā.Un te varētu apkārtējie aizdomāties,KĀ JŪTAS invalīds,ar redzamiem kustību traucējumiem ,ar visām tās izrietošajām sekām.Cik baisi reizēm izrīkojas apkārtējie,paši neapzinoties,KĀDU ĻAUNUMU viņi nodara.Cik samaitātai ir jābūt domāšanai,lai ko tādu izdarītu... Izrāde,ar ļooti spēcīgu smeldzi,kas liek domāt. Izcila režija,tērpi,aksesuāri,izcila visu aktierspēle. Vēl viens spēcīgs darbs Elmāra Seņkova izpildījumā. Nepalaidiet garām-tas IR JĀREDZ! Paldies!

te jābūt Spēlmaņu balvu birumam, es tā domāju! brauciet skatīties, šis ir jāredz!

Brauciet, ejiet! Ir tādas izrādes, kuras nevēlies analizēt.

Izrāde, kuras dēļ vērts doties uz Valmieru!

Ķeriet biļetes uz “Nelabajiem” kamēr vēl ir. Seņkovs ir Seņkovs, Dostojevskis ir Dostojevskis. Smagi, intensīvi, interesanti.

Šis ir jāredz!

Izcils teksts, režija, aktieri, telpa un gaisma, kostīmi, horeogrāfija, mūzika, viss viss, varbūt vienīgi izņemot pašu teātra ēku drupās un lietu, bet arī tas piestāv noskaņai. Izrāde - emocionāla centrifūga, izrāde - piedzīvojums, izrāde - saruna ar sevi un ne visas atklāsmes ir iepriecinošas, izrāde - notikums. Bravo visiem, bet jo īpaši - Elmāram Seņkovam, Sandim Rungem un Annai Nelei Āboliņai!

Domāju, nepārspīlēšu, ja teikšu, ka “Nelabie. Pēc Dostojevska” ir izcils teātris. Tik aktuāls “šampanieša sociālisma”, populisma un visu lietu relativitātes apstākļos. Un vēl tas ir par Dieva un ticības satvaru katrā no mums. Jo mēs esam tas, kam mēs pievēršam uzmanību.

Pateicoties izrādei “Nelabie. Pēc Dostojevska” šodien bija iespēja ieskatīties sociālās realitātes spogulī. Justīnes Kļavas dramatizējums un Elmāra Seņkova režija uzdod jautājumus un izaicina pārdomām. Vērtīgi! Iegūts jauns koncepts- šampanieša sociālisms. Atziņa: visbīstamākie ir tie darboņi, kuri sasniedz savus mērķus citu rokām. Ir nācies piedzīvot. Iesaku katram pašam šajā izrādē uzdot savus jautājumus un atrast savas atbildes.

Elpu aizraujoša, spriedzes pilna, psiholoģiska, asa sižeta, drāmas, problēmas, notikumi, intriga, tā neziņa ko gaidīt, kas nu būs, gaismas, mūzika, tērpi un pats, pats galvenais - aktierspēle un pats uzvedums bija kaut kas vienreizējs - bravo aktieriem! Pēc izrādes vēl ilgi apdomāju redzēto un izjusto, tik emociju pilna sajūta, paldies Jums par to. :)) p.s. atsevišķs paldies režisoram par asiņaino mēriju! Priekā! ;)

Pirmizrāde. Asiņainās Mērijas šotiņš :) Kas patika? Tērpi. Visi aktierdarbi. Anna Nele❤️ Kas bija wow? Zaļā kleita, gaismas un senais rakstāmgalds- un ko ar tiem darīja.