Bruņotā pretošanās padomju okupācijai bija vīriešu karš, tomēr tas arī bija pirmais karš, kurā dažāda vecuma Latvijas sievietes bija spiestas iesaistīties tieši.

Pēc Otrā pasaules kara jaunas lauku sievietes, skolnieces, meitenes un šo stāstu varones pārtapa par jaunajai padomju varai nevēlamām. Viņas bija spiestas meklēt patvērumu mežā, lai izvairītos no okupācijas varas iestāžu aresta un represijām. Pirms došanās mežā viņas palīdzēja nacionālajiem partizāniem, kuru vidū bija viņu vīri, brāļi, tēvi, draugi un kaimiņi. Mežs kļuva par politisku jēdzienu, nepakļaušanās un pagrīdes metaforu. Mežs nav apmešanās un slēpšanās vieta vien – saiknes ar mežu, kas rezonē cauri meža meitu stāstiem, ir emocionālu, mītisku un simbolisku nozīmju piepildīts. Tie ir stāsti par dzīvi, attiecībām, uzticēšanos un nodevību, par ģimeni un bērniem, par sāpēm, zaudējumu un šķiršanos, par salauztiem sapņiem un spēku dzīvot.

Grāmatas autore Sanita Reinsone: "Jēdziens meža meitas ir aizgūts no latviešu folkloras, kur tautasdziesmās tā tiek dēvētas meitenes, visbiežāk mežsargu meitas, kas dzīvo mežā vai mežu līdumā. Viņām ir labas zināšanas par mežu un īpaša saikne ar meža dzīvniekiem un kokiem. Meža meitām ir spēcīgas, skaņas balsis un citāds dienas ritums." 

Sanita Reinsone, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, bērnu literatūras rakstniece, dzimusi 1981. gadā Mazsalacā. Studējusi Latvijas Universitātē, kur 2012. gadā ieguvusi filoloģijas zinātņu doktora grādu. No 2000. līdz 2005. gadam strādājusi LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā. Līdztekus mutvārdu stāstījumu pētniecībai darbojas arī digitālo humanitāro zinātņu jomā, pētot sabiedrības virtuālo iesaisti kultūras mantojuma radīšanā un digitālo folkloras arhīvu izveides un darbības prakses. Sanita Reinsone pazīstama arī kā bērnu literatūras autore - 2016.gadā iznāca viņas grāmata bērniem "Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju” (izdevniecība "Liels un mazs").  

Foto Matīss Markovskis