MĒS, ROKS, SEKSS UN PSRS
Satīra par dzīvi komunismā 2 daļās
Režisors – Jānis Znotiņš
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Pamela Butāne
Gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis
Lomās: Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge
Pirmizrāde: 2022. gada 15. marts
Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu. Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī „Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.
Izrāde jauniešiem, kuri grib uzzināt, kā tas bija un tiem, kuri to piedzīvojuši paši.
Izrāde "Spēlmaņu nakts” LSM.lv skatītāju balsojumā ieguva balvu kategorijā "GADA IZRĀDE".
Izrāde saņēmusi 2021./2022. g. sezonas gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" nominācijas kategorijās:
▪️Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem
▪️Gada aktieris Eduards Johansons (par Uģa lomu)
▪️Gada aktieris otrā plāna lomā Kārlis Freimanis (par Ivo lomu)
▪️Gada jaunais skatuves mākslinieks Sandis Runge (par Andreja lomu)
▪️Gada jaundarbs dramaturģijā Ance Muižniece
Foto Matīss Markovskis
Visu pirms liels prieks par Dailes teātra labo žestu... dodot iespēju Valmieras teātrim viņu grūtajos laikos priecēt rīdziniekus un Rīgas viesus ar savām izrādēm. Abas pirmizrādes gan Nacionālajā teātrī "Aizliegtais pianīns", gan Dailes teātrī "Farinelli un karalis", pie skatītāja nonākušas precīzi laikā un vietā, bet par Valmieras teātra izrādi "Mēs,Roks,Sekss un PSRS" ir pārsteidzoši VĒL PRECĪZĀK LAIKĀ UN VIETĀ, ka precīzāk vairs nav iespējams. Sākumā izrādes nosaukums nu nepavisam mani neuzrunāja, nodomāju, nu tur nekas dižs nevar būt un "pārlecu" pāri, izvēloties citu izrādi, bet vēlāk domas mainījās... Redz kā tomēr arī nosaukumam ir ļoti liela nozīme. Lasot programmiņu pirms izrādes pat iesmējos par labi aprakstīto mulsumu, tehniskajā mēģinājumā... tie patiešām nav joki... sarkans paliek ar vien sarkanāks. Jaunajai paaudzei jau lasot programmiņu tiek labi paskaidrota tā laika vara, apstākļi un sekas, bet protams, vizuāli,emocionāli un burtiski to redzēt, ir daudz kas vairāk. Lieliskā grupa "PĒRKONS", līdz kaulam "izbaudīja" PSRS totalitārā režīma ietekmi. Viņu dziesmas lieliski papildināja izrādi, tik drusku zuda ticamības mirklis, jo atsevišķās diesmās sieviešu balss dziedājumu imitēja vīrietis un otrādi, bet vienalga Pērkona repertuārs ļāva atcerēties tos laikus. Ļoti vērtīgi šī laika jauniešiem redzēt kā bija iepriekšējām paaudzēm, kam bija jāiet cauri viņu vecvecvecākiem un vecvecākiem. Ne par velti ir tāds teiciens, ko reizēm arī es dzirdu "kad mēs augām, tad gan tā nebija!", bet arī patreizējā kontekstā reizēm tiešām gribas teikt šo pašu teicienu, tik mēģinu to minimalizēt, jo ir citi laiki,iespējas un varēšana. Paldies par tik emocionāli piesātinātu izrādi, ka arī pa kādai asarai nobira... Sakuma šaubas (iet vai neiet), pārtapa gandarījumā, jo patiešām IR vērts redzēt arī manai paaudzei. Šī izrāde būtu jāredz it VISIEM, īpašī pirms šīm vēlēšanām! Skolēniem tā būtu,perfekta vizuālā vēstures stunda. Režisoram Jānim Znotiņam un dramaturģei Ancei Muižniecei, "Spēlmaņu naksts" balvas pilnīgi noteikti! Viss aktieru ansamblis - LIELISKS! Valmieras teātrim-BRAVO! ĻOOTI IESAKU REDZĒT VISIEM!
No sirds paldies visiem izrādes darinātājiem! Par tādām lietām ir jārunā! Lūkojiet paši un vediet līdzi jauniešus, lai pēc tam izbaudītu interesantas, varbūt mazliet nostalģiskas sarunas!
Valmieras teātri, jūs esat lieliski! Esat radījuši fantastiksu izrādi par mani un manu skolas laiku. Par leģendāro "Pērkons" koncertu un jauniešu likteņiem PSRS. Skatītāji cēlās kājās un dziedāja līdzi Pērkonam izrādes beigās. Asaras acīs. Ļoti savlaicīga izrāde šodien, kad krievijā un ne tikai (diemžēl) varam novērot vēlmi reanimēt padomju idealoģiju un ne tikai to. Pilnīgas Atmodas izjūtas. Noskatietes.
Otrreiz lūkojot izrādi, sajūtos kā pabijusi īstā Pērkona koncertā. Tāda enerģija, azarts un mirdzošas acis no skatuves, kas paceļ spārnos un sagādā pelnītas stāvovācijas. Paldies no sirds ikvienam aktierim & izrādes veidotājam. Tas ir episki.
Lieliska izrāde. Atkal pārliecinājos, ka nekad vairs negribu atgriezties padomju laikos un dzīvot tādu dzīvi. Noteikti vediet jauniešus uz šo izrādi, es pat teiktu, ka tā ir obligātā izrāde, kas jāredz. It sevišķi, Ukrainas kontekstā.
Milzu PALDIES visiem izrādes veidotājiem!!! Izcils darbs: režija, aktierspēle, scenogrāfija, mūzika - viss! Pievienojos visiem iepriekšējiem komentāriem.
O, jā!!! Izcili aktierdarbi!!! Lieliska izrāde. Kā caur sietu izvētī personīgo pieredzi, sabūvētās atmiņas un citu iestāstīto. Atsijā pelavas- dzīves sīkumus. Forši bija braukt mājās, klausīties Radio3 translētās itāļu veļas mazgātāju tautasdziesmas dziesmas un pārdomāt izrādi- nu kāpēc nevar būt vienkārša, mierīga dzīve, kurā uzvar mūzika un labais???
Kurš to būtu domājis, ka vēstures stunda grupas "Pērkons" mūzikas pavadījumā var būt tik aizraujoša?! Iesaku no visas sirds - Valmieriešu izrādi "Mēs, roks, sekss un PSRS" absolūti lieliskā Jāņa Znotiņa režijā. Izcils teksts un burvīgi aktieri, īpaši gribu izcelt Eduardu Johansonu. P.S. blakusefekts pēc izrādes - jums gribēsies dejot trolejbusā pie tikai jums ausīs skanošām "Pērkons" dziesmām un dziedāt, gaidot zaļo gaismu luksoforā, nopietni! P.P.S. un piecelt kājās publiku Rīgā arī ne visiem izdodās...
Labākā izrāde ko esmu redzējusi. IZCILI. MANS 9.KLASNIEKS SAJŪSMĀ. Vēsturē šogad šo tematu arī apskata , tāpēc arī saprotami. TAČU IZRĀDE IR TIK IZCILA, KA SAPROTAMS ARĪ BEZ VĒSTURES ZINĀŠANĀM.
Režisors Jānis Znotiņš trāpa tieši ‘desmitniekā’!
Iesaku visiem. Patiesi, emocionāli, gan par vērtībām, gan vēsturi. Atsauca šādas tādas bērnības atmiņas un lika pārdomāt arī šodien notiekošo dažādos līmeņos. Paldies!
Manā teātra skatīšanās pieredzē vēl nebijis piedzīvojums!!! Valmierieši Dailes teātrī. "Mēs, roks, sekss un PSRS". Dienas vidū. Zālē - 90% tīņu!!! Grandiozas stāvovācijas. Asaras... Stāsts par manu agrīno jaunību. Tik īsti un vienkārši sarežģīti. Vērtības. Vērtības. Vērtības. "Pērkons." Ogre. Vilciens. Dzīve ar dubulto morāli. "Es gribu būt īsts, es negribu izlikties." Gaiša sajūta par to, cik mums Latvijā ir paveicies. Un es nezinu, kas lielākas emocijas rada - vai izrāde vai pusaudži publikā. Viņi saprata. Bija ļoti klātesoši. Domāju - daudz uzzināja, jo izrāde tāda - skaidrojoša, cilvēcīga, roķīga. Tagad arī viņi zina, ko nozīmē izjaukt un salikt AK 47 Manī pašlaik milzīga PALDIES sajūta tām skolotājām, kas rosināja savus jauniešus šo redzēt. Eh, ja varētu izrādi visās skolā parādīt! Tieši tagad, līdz mācību gada beigām. Tagad - pēc 24. februāra. Sarkanā krāsa dominē... Izrāde, kā karsts pīrādziņš, īstajā laikā. Visiem vecumiem skatāma. Vienaldzīgo nebūs.
Šovakar biju uz Jūsu viesizrādi Dailes teātrī. Milzīgs paldies par izrādi - tā bija lieliska un tieši laikā šajā trauksmainajā laikā! Būtu jāredz ikvienam jaunietim kā vēstures stunda! Un Pērkona mūzika kā odziņa uz saldējuma!
Paldies par lielisko izrādi!
Izrāde ir kas daudz vairāk par tās anotācijā rakstīto. Laika un personīgās drāmas, jā, arī satīra, bet ne tikai. Vēstures stunda jauniešiem ne vien par politisko iekārtu, bet arī izvēlēm un to pamatojumu. Vakardienas un senākas atmiņas vidējās un vecākās paaudzes auditorijām. Ar pēcsajūtām un atdevīgu aktierspēli, no kuras (subjektīvi) visvairāk suģestēja Sanda Runges atveidotais Andrejs. Noticēju arī pārējiem raksturiem. Autonoma, bet izrādē iederīga vērtība - "Pērkona" mūzika. Jaudīgi. Par spīti grūtiem laikiem, otrais šajā sezonā redzētais iestudējums Valmieras teātrī (pirmais bija "Klaviernieks" ar citādi interpretētu vēlmi izprast laiku un cilvēkus), kurš iekļaujams "ir jāredz" sarakstā.