Jaunu cilvēku melodrāma 2 daļās
Režisors – Klāvs Mellis
Dramatizējuma autore – Justīne Kļava
Scenogrāfe – Austra Hauks
Scenogrāfa asistente – Gerda Šadurska
Kostīmu māksliniece – Berta Vilipsone
Gaismu mākslinieks – Jānis Sniķers
Lomās: Kārlis Arnolds Avots, Aigars Apinis, Anna Nele Āboliņa, Pauls Iklāvs, Klinta Reinholde, Ilze Pukinska, Uldis Sniķers, Ance Strazda
Pirmizrāde: 2019. gada 24. maijs
Vasara, jūra, jaunība, sapņi, mīlestība un vilšanās.
Stāsta, kura dramaturģiju pēc Dž. Londona izcilā romāna veidojusi dramaturģe Justīne Kļava, centrā jaunu intelektuāļu un mākslinieku komūna - humanitāro zinātņu studente Rūta, topošais filozofs Artūrs, antropoloģe Anna, mūziķe Paula Daniela, biennāles kurators Emīls, dzejnieks Henrijs Elgars, fotogrāfe Florence un kāds nesen viņu vidū parādījies svešs puisis Mārtins Īdens, kurš nelokāmi cenšas piepildīt savu sapni par izglītību un iegūt literāta slavu, izmisīgi vēloties piederēt šai, viņaprāt, maģiski noslēpumainajai kompānijai... viņa sapņu piepildījumam.
Piederēt definīcija latviešu valodā: nepārejošs darbības vārds (-deru, -deri, -der, -derēju), būt (kāda) īpašumā, būt (kāda) rīcībā, (kāda) izveidotam.
Romāns Mārtins Īdens pirmo reizi tika izdots 1909.gadā, un tas tiek uzskatīts par amerikāņu rakstnieka Džeka Londona (1876-1916) izcilāko darbu, viņa radošās biogrāfijas kopsavilkumu.
Izrāde saņēmusi 2018./2019. gada sezonas Latvijas teātru gada balvu kategorijā “Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki“ (Klāvs Mellis) un nominācijas kategorijās “Gada mazās formas izrāde”, “Gada aktrise otrā plāna lomā” (Ilze Pukinska), “Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki“ (Kārlis Arnolds Avots, Anna Nele Āboliņa), “Gada gaismu mākslinieks” (Jānis Sniķers), “Gada sasniegums oriģināldramaturģijā” (Justīne Kļava).
Foto Matīss Markovskis
Uz manas atmiņu palodzes krīt Valmieras Skābā lietus lāses. Valmieras teātra izrādes "Mārtins Īdens" lielākā veiksme ir aktieris Kārlis Arnolds Avots - vizuāli pievilcīgs, atbruņojoši naivs un tik dabisks! Par jaunības sapņiem, attiecību peripetiju trauslajām robežām - smeldzīgi, sirsnīgi, skaisti.
Ļoti, ļoti lieliski! Paldies!
Brīnišķīga izrāde. Sen nebijām redzējuši kaut ko tik labu. Paldies aktieriem, režisoram, dramaturģei, scenogrāfei un visiem pārējiem, kuri piedalījās izrādes veidošanā! 100.vidusskola gan nebija tā sliktākā, bet mēs sapratām, ka tas nebija adresēts personīgi simtajai. PALDIES!
Mākslas lietpratēji un amatieri, lūdzu, brauciet uz Valmieru skatīties “Mārtinu Īdenu”. Brīnišķīga noskaņa, dzīvotspējīgs stāsts un humors un neviens vien lielais jautājums par to, kas ir skarbāka izkārtne mūsdienu sabiedrībai - “autentisks” vai “intelektuāls”.
Labie vārdi ir jāpasaka. Sezonas finišā piedzīvot kaut ko tik foršu un patiesu kā "Mārtins Īdens" Valmieras drāmas teātrī ir vienkārši skaisti. Pat ja tavas ģimenes gudrākie prāti ir pa īstam un bez jokiem mācījušies 100.vidusskolā un tev pašai savulaik ļoti riebies Džeks Londons. Asprātīga, neviennozīmīga un aizkustinoša izrāde par attiecībām ar sevi un pasauli.
M.ĪDENS-izcili. Te viss norit kā dzīvē. Atradīsiet, ar ko identificēties un kam just līdzi - senām jūtām, vēlmei kļūt par savējo, attiecību mulsumam starp cilvēkiem, kas vēlas mīlēt, toties baidās palikt vientuļi. Viss dzīvi un dabiski. Viena no tām retajām izrādēm, kad nezini, kuram aktierim piešķirt savu 'simpātiju balvu', jo katrs savā lomā ir lielisks. Iesaku. K.Avots - sirsnības iemiesojums. Paldies režisoram. Vediet ziedus, aktieri pelnījuši. Ir jāredz!