Pieaugšanas drāma 1 daļā
Režisors – Henrijs Arājs
Scenogrāfe – Madara Mela
Kostīmu māksliniece – Kristina Rezvohh
Gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis
Horeogrāfe – Melānija Linda Graumane
Gaisa specefektu nodrošinājums – Indulis Šverns
Scenogrāfijas un kostīmu konsultants – Gints Sippo
Lomās: Aigars Apinis, Anna Nele Āboliņa, Māra Mennika, Ģirts Rāviņš, Kārlis Dzintars Zahovskis
Pirmizrāde: 2022. gada 7. janvāris
Daniels atkal atgriežas savā bērnībā, kurā toreiz uzzināja kādu noslēpumu – viņa tēvs ir Pīters Pens, jā, tas pats lidojošais zēns no Nekurnekadzemes, zēns ar īpašajām spējām. Meklējot atbildes, kāpēc viņa tēvs tik bieži aizmirsa par savu ģimeni, Daniels tās no jauna mēģina sameklēt šajā noslēpumā – šoreiz jau būdams pieaudzis.
Stāsts par ticību, atbildību, vilšanos, vainas apziņu un pieaugšanu. Vai bija aplami ticēt tēvam? Vai tas bija godīgi? Un varbūt arī nekad netaps skaidrs, kas viņš bija. Pīters Pens? Varbūt tēvs aizlidoja, jo citādāk nevarēja?
Izrāde top projekta “Jauno maiņa” ietvaros. Tas ir Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātra, Rēzeknes teātra “Joriks” un Valmieras Drāmas teātra kopprojekts ar mērķi sekmēt teātra attīstību un atbalstīt jaunas skatuves mākslinieku paaudzes ienākšanu Latvijas teātrī.
Projekts “Jauno maiņa” īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrElpa” un Gētes institūta Rīgā finansiālu atbalstu.
Foto Matīss Markovskis
Izrādē smēķē
Paldies par “Mans tēvs - Pīters Pens”. Paldies par to vājprātīgo draivu, ar kuru Jūs varat parādīt dzīvi. Tas bija wow! Paldies!
Pēc diviem gadiem nokļūt atkal īstā teātrī! Sēžot Valmieras teātra Apaļajā zālē un ļaujot asarām pilēt sejas maskas blīvajā audumā, asi sajutu, cik ļoti man pietrūka šī īstuma, kad starp mani un aktieriem nav televizora vai datora atsvešinātā akvārija plakanuma. Redzēt tik tuvu aktieru acis un emocijas, dzīvot līdzi ik minūti, ik sekundi. Esmu pateicīga, ka nokļuvu tieši šajā izrādē. "Mans tēvs Pīters Pens" ir ļoti laba un spēcīga izrāde, izcilas aktieru spēles, neparasts skatuves iekārtojums ar žļerkstošo būri un miljoniem sniegpārslu, kas virpuļo brīžiem kā brīnums, brīžiem kā izmisums. Paldies aktieriem, īpaši Aigaram Apinim, tas bija stipri, īsti un sāpīgi. Joprojām acu priekšā šis tēls, šis tēvs, kurš grib būt Pīters, bet neizdodas būt pat Pēterim. Kārlis Dzintars Zahovskis ir ļoti patiess zēna lomā, tiešām septiņgadīgs zēns, kas grib noticēt. Savam tēvam, ģimenei un tam, ka brīnumi ir iespējami. Vai ir? Neteikšu. Skaties izrādi. P.S. Valmiera naktī ir ļoti skaista, balta un mirdzoša, ar sniega smaržu.