MĀKOŅAINS, IESPĒJAMS SKAIDROSIES
Dīvains klasesbiedru salidojums 2 daļās
Režisors – Oļģerts Kroders
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone
Lomās: Ligita Dēvica, Ieva Puķe, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Māra Mennika, Regīna Devīte, Januss Johansons, Ģirts Rāviņš, Aigars Vilims, Ingus Kniploks, Agris Māsēns vai Rihards Rudāks, Juris Laviņš
Pirmizrāde: 2011. gada 5. marts
„Mākoņains, iespējams skaidrosies” ir traģikomēdija par mūsdienu Latviju, par kādu piecdesmitgadnieku klases salidojumu.
Pie skolotājas Dārtas (Ligita Dēvica) sabrauc reiz audzinātā klase: pašas meita Liesma, pielūdzējs Tālis, kurš viņai reiz nesis ziedus, Modris, kurš sapņojis kļūt par ārstu, un arī vienīgais klases pāris – Mudrīte un Hermanis. Ikviens ir spiests atcerēties sevi jaunībā un izvērtēt, cik vērtīgs bijis noietais ceļš. Atmiņas un salīdzinājumi nav iepriecinoši. Savus bijušos klasesbiedrus vērtē arī Sofija, kas vienīgā nav novecojusi. Viņas klātbūtne it kā parastam vakaram piešķir dīvainu un mistisku noskaņu: šī tikšanās izrādās arī atvadas un jaunas dzīves sākums.
„Šīs lugas varoņu raksturos atklājas tas, kas kopīgs visai latviešu nācijai, – spēja no normāla stāvokļa slīdēt aizvien zemāk, kā saka, līdz gruntij,” tā Oļģerts Kroders. „Tas ir tāpēc, ka cilvēkiem nav spēka turēties pretim grūtībām un šķēršļiem.”
Izrādē smēķē
Man žēl, bet ļoti pašdarbnieciska, garlaicīga izrāde, kaut tēma ļautu izstāstīt tiešām ļoti krāsainus dzīves stāstus.Pieļauju, ka varētu patikt gados veciem skatītājiem. Neuzrunāja arī tērpi...
Tikko noskatījos Ogres kūltūras centrā. Man ļoti patika, bet daudzi var nesaprast īsto domu, tāpēc sanāk, ka nav īsti nobeiguma. Bet man liekas, ka tā Sofija vienkārši ir spoks un tas daudzas lietas izskaidro.
Nu pat noskatījos Liepāja! Galīgi garam! Garlaicīga!Vai tiešām braucot uz Kurzemi nevarēja ,ko labāku atvest.Žēl!
Ļoti garlaicīgi bija, diemžēl. Žēl, ka tā. Par ko ir stāts? Nesapratu. Par to, ka ar laiku visi paliek veci? Par to, ka veči biksta sievas un vīri bēg, ar acīm meklē jaunību? Par to, ka mūžīgs nav nekas? Bet tās ir tik vispārīgi plašas tēmas. Tik sadrumstalota izrāde sen nebija redzēta. Iespējams, to vajadzēja skatīties Valmierā. :(. Šoreiz šādas pārdomas.
mūsdienu skarbās dzīves patiesības spilgts atspoguļojums ļoti labā aktierizpildījumā. Reālistiski, patiesi - patika! Paldies!
Pārlasīju savu komentāru un steidzu labot! Nevis četrgadnieku, bet četrdesmitgadnieku paaudze, protams! :)
Laba izrāde, ar pēcgaršu. Bija ko padomāt atceļā uz Rīgu un vēl ilgi pēc tam. Skarbi ironisks stāsts par sagurošo četrgadnieku paaudzi, par "dzīvajiem miroņiem".. Vienīgais, kas vieš vēl cerības, ir jaunā paaudze (mazmeitas tēls). Paldies un patiesa cieņa izrādes autorei, aktieriem, tērpu māksliniecei un galvenais - režisoram Kroderam. Būtu jauki, ja izrāde tiktu ierakstīta un drīz demonstrēta arī LTV. Katram latvietim tā ir jāredz!
Milzīgs paldies par izrādi tās veidotājiem, visdziļākā cieņa Oļģertam Kroderam. Evitai Sniedzei ir izdevies patiesi pravietisks lugas nosaukums 2011.gada pavasara notikumu kontekstā. Tik ļoti gribētos cerēt, ka tomēr skaidrosies...
patiesi cienu režisoru un aktierus. bet... nēe... šoreiz kautkā saštukots, viss tik dziļi, bet tai pašā laikā par tiešu, tā ar pirkstu acī. Tēma - tā īsti nesapratu - vai par neveiksminiekiem, vai par sūdīgo sagadīšanos, ka esi te piedzimis, vai par sapni. Bet varbūt par degradējušos tautu(kas man labāk patiktu, bet diez vai)
Mēs tik bieži nespējam uzdrīkstēties izpaust savas jūtas..un šeit varam redzēt sekas; varam redzēt, kas notiek, ja sev tiek liegta īsta dzīve. nedrīkst atlikt vienalga ko, jo tiešām - kādreiz ir par vēlu, lai ko mainītu, vēl pateiktu, atklātu, izrunātu, darītu. skumji skatīties uz šiem cilvēkiem, tāda līdzjūtības sajūta un bailes vai neesi sev līdz šim kaut ko liedzis un neesi īstajā brīdī uzdrīkstējies..
Gribam to atzīt vai nē, mums katram ir savs neizsapņots- nepieildīts sapnis! Ne sapnī, bet realitātē!! Varēja būt , bet nebij..! Patiesībā to ir daudz!!! Daži sapņi kā rēgi visu mūžu stāv blakus!!! Neatkāpjas!!!! gandrīz ne soli... Ko nožēlot?, ko neizdarījām vai izdarījām? .... kā būtu ja būtu? ...Kad mūža otrajā pusē (vai pusē- to neviens nezin, bet tāds vērtēšanas brīdis ir katram) visu pārvērtējam... cerības... ilgas... nepiepildījums...realitāte... es... ģimene.. valsts... vakar... šodien... rīt..??!! rītdiena būs arī bez mums..... bet kāda ?!! izrādē spējam pasmaidīt, ironizēt.. .. uztvert zīmes, ieklausīties..... just,... dzīvot... Izrādē runā viss .. un daudz!!!!!.. arī tērpi!! Varam atpazīt sevi,... šodienu. Var dusmoties un smaidīt!!! Lai vai kā - ko sēsi- to pļausi! Paldies par izrādi, tā liek aizdomāties, arī tad, ja smaidam, ironizējam!!.. liek smaidīt arī tad, ja aizdomā'jamies...