Kvalitatīvas, aizraujošas izrādes, kas dod patiesu baudījumu :) Pēdējā laika spožākā izrāde, manuprāt, ir izrāde "Lūcis". Tā dod iespēju ielūkoties aizkulisēs, aktieru, režisora/u ikdienā un sajūtās. Šī ir iespēja uz mirkli ieskatīties pagātnes notikumos, tos izjust. Ļoti, ļoti patika! Īpaši jau galvenās lomas atveidotājs - spožs, īsts un dzīvs bija Imanta Strada tēlojums!

Domāju par "Lūci". Taisība, šur tur ir problēmas. Tomēr ļoti iesaku: sarežģīti (formā un saturā), cilvēcīgi un nevienkāršojot #krodersrunā

Bravo izrādes „Lūcis” trupai, īpaši Imantam Stradam par Lūča atveidojumu. Interesanta un pārdomas rosinoša izrāde. Mani paķēra par visiem 100%. Paldies!

Fantastiska izrāde !!!

Tik fantastiska izrāde. Paldies Imantam Stradam par tēlojumu. Uz mirkli patiešām likās, ka uz skatuves stāv Lūčonkulis - tāds kādu viņu atceros no savām bērnības atmiņām - portfelītis, prievīte, sandales, ar biezajām uzacīm un dzīves gudro skatienu. Pacilātības sajūta pēc izrādes vēl ilgi nepameta, par saviļņojuma asarām izrādes laikā pat nerunājot. Paldies!

Joprojām jādomā par vakardienas izrādi "Lūcis". Cik smalki, gudri un jūtīgi izstāstīts stāsts par Cilvēku, teātri un dzīvi. Ar mīlestību, bet bez jūtināšanās, kritiski, bet bez nosodījuma. Paldies komandai, paldies režisorei Elīna Cērpa un producentei Zane Estere Gruntmane par ieguldīto izpētē, kas vainagojusies ar tik lielisku rezultātu! Ilze Pukinska & Inese Pudža spridzina. Brauciet un skatieties dzīvu teātra vēsturi! :) P.S. Ā, jā - negaidiet reālpsiholoģisku attiecību drāmu, nebūs.

Interesants un neviennozīmīgs vēstures materiāls ietērpts mūsdienīgā teātra izrādē. Paldies par lielisko aktierspēli, Imants Strads! Un vēl - tik patriotisku un teātri mīlošu publiku nebiju redzējusi!

LŪCIS @VDT_LV. Drosmīgi, gudri, asprātīgi. Iesaku!

Valmieras teātra izrāde, nodēvēta par dokumentālu meklējumu, man kļuva par svaigu un spilgtu mūsdienīga teātra iespaidu – pēcsajūtā sasaucoties ar JRT “Ziedoni un Visumu”. Izrādē izdevies savienot nesavienojamo – izstāstīt mūžu, neceļot titulvaroni uz pjedestāla, bet nešņakarējoties pa veļas grozu, atraktīvā, vieglā mūsdienīgā teātra valodā, kas reizē nav ne virspusēja, ne pavirša, ne frivola. Režisore Elīna Cērpa izrādi veidojusi kā montāžu no atmiņām, etīdēm, dokumentāliem kadriem (brīžam man bija sajūta, ka skatos filmu), viss organiski dzīvo un elpo, brīžam smieklīgi, brīžam smeldzīgi, bet visas izrādes laiku – ļoti silta sajūta. Nedrīkstu nepieminēt Imantu Stradu Pētera Lūča lomā.

Viens mazs konjaciņš (Lūcis gan laikam uzliktu ko dzidrāku) pēc pirmā VDT jauniestudējuma. Viegla pacilātība, varbūt kādam skumja rezignācija pēc izrādes beigās runātā Ārijas Elksnes dzejoļa. Veltījums teātra leģendai Pēterim Lūcim un vienkārši cilvēka mūžam, un laikam. No šodienas raugoties, nedaudz kariķēta Pētera Lūča estētika, un arī tieši nepateiktais bija nolasāms. Paldies Elīnai Cērpai par godīgumu, Imantam Stradam par vēl vienu vērtīgu lomu, paldies par razbainieku Kroderu!

"Lūcis" @VDT_LV noteikti ir viena no neparastākajām izrādēm, ko līdz šim esmu redzējusi. Iesaku!

“Lūcis” Valmieras drāmas teātrī – būtisks jaunās sezonas sākums. Tā ir izrāde, kas ir daudz dziļāka par vienas nozīmīgas mūsu teātra personības raksturojumu, tā uzvedina uz pārdomām – ko varam un ko nespējam paveikt mērķa labad (šoreiz, - lai saglabātu un attīstītu savu teātri, ir iespējams tieši un netieši zemoties tiem, kas var iznīcināt daudzu cilvēku darbu, tā padarot mūsu kultūru vājāku). Lūča dzīves/mākslas patiesības meklējumi dažās izrādes epizodēs var šķist komiski, taču atrast īsto „toni” (tā, lai saprot pēc iespējas vairāk) nav viegli un ātri paveicams. Zīmīgi, ka kāda no Lūča iestudējumu skatītājām izrāžu iespaidu nevar racionāli izskaidrot, tātad rasts kas tāds, kas uzrunā „maģiski”. Lūča misija - nostiprināt saikni ar mūsu kultūras mantojumu, iespējams, izmantojot vieglāk uztveramu formu, ir bijusi stratēģiski tālredzīga, ne vien uzturot teātra mīlestību tautā, bet sekmējot citu režisoru iespējas strādāt atšķirīgi. Izrāde ir kā sirdsdarbs, „neceļot pieminekli”, bet godājot un novērtējot, dažbrīd ar smaidu, dažbrīd skaidrojot sarežģītākos režisora lēmumus. Pārsteidzoša var šķist I.Strada lūciskošanās, man neradās jautājums, cik patiess/autentisks ir tēls. P.S. Tik ļoti gribētos noskatīties arī izrādi par Oļģertu Kroderu (piemērots aktieris VDT trupā ir). #krodersrunā