20.gadsimta 50.gadi. Amerikas Dienvidos dzīvo kāda liela un bagāta ģimene. Ir silts un mierīgs vasaras vakars. Ir Lielā Tēta 65.dzimšanas diena. Ģimene sanāk kopā, lai svinētu. Vakara gaitā svinības pārvēršas par ģimenes savstarpējo attiecību krīzi, bet gadiem krātie meli vienam pret otru un sevi pašu nebūt nav sliktākais, ko viņi visi kopā lobīs kā sīpolu - kārtu pēc kārtas...

Tenesijs Viljamss raksta: “Kad cilvēki man jautā, kura no manis uzrakstītajām lugām man pašam vismīļākā, es paļaujos patiesīguma instinktam un saku - Kaķis uz nokaitēta skārda jumta. Tā ir gan mākslas darbs, gan prasmīga amatnieka darbs, manuprāt, tā patiešām ir labi uzbūvēta, un visas darbojošās personas ir amizantas, ticamas un aizkustinošas. Ar Lielā Tētuka raupjo daiļrunību esmu pats sevi pārspējis, un tādu sulīgumu man nav izdevies piešķirt nevienam citam manis radītajam tēlam. Tā ir piedzīvojusi milzīgus panākumus, lielu nelaimi, saņēmusi Kritiķu balvu un Pulicera prēmiju 1955.gadā.”

Inese Mičule: "Kaķis ir simbols drosmei dzīvot neatkarīgi un rīkoties pēc savas sirdsapziņas. Kaķis dara, ko grib, dabū to, kas tam vajadzīgs, nekautrējas, neko sev neliedz, ir godīgs un tiešs".

Luga „Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” tiek izrādīta saskaņā ar vienošanos ar „The University of the South”, Sewanee, Tennessee.

Izrāde saņēmusi 2017./2018. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācijas kategorijās:

Gada mazās formas izrāde

Gada aktrise - Ieva Puķe 

Foto Matīss Markovskis