Gundega Saulīte

JAUNĀKĀ BRĀĻA LAIKS

Kroders.lv 6.10.2020.

Ir grūti iztēloties, kā šo darbu skatās literatūrvēsturiskās peripetijās neiesvaidīts skatītājs. Tāds, kurš nepārzina pagājušā gadsimta vidus dramaturģijas un teātra repertuāra bālumkaiti un sociālpolitisko angažētību. Visas tālaika kultūras kontekstu, kurā jaunā arhitekta Gunāra Priedes skatuves darbs radīja apvērsumu, jo, izrādījās, var arī tā – bez ideoloģiska patosa, bez frāzēm un štampiem, vienkārši un sirsnīgi vēstīt par jauno paaudzi, kuras mērķis ir celt jaunu dzīvi, apliecināt sevi profesijā un meklēt savu vietu sabiedrībā, dzīvojot godīgi, bez kompromisiem. Var arī galveno varoni neapveltīt ar obligātiem panākumiem mīlas frontē, uzsverot to, ka dzīve un meklējumi (tāpat zaudējumi) turpinās. Tolaik, pēc pirmizrādes 1955. gada sākumā, skatītāji Pētera Pētersona režisēto iestudējumu Dailes teātrī uzņēma ar sajūsmu; teātra leģenda vēsta – otrā rītā pēc pirmizrādes slavens pamodās kā autors, tā Uģa Daugavieša lomas tēlotājs Eduards Pāvuls.

Valmieras teātris, pievēršoties “Jaunākā brāļa vasarai” un pārlūkojot latviešu dramaturģijas mantojumu, acīmredzot vēlējies mūsdienu mākslinieku acīm salīdzināt laikmetus – Priedes tēloto un to, kurā dzīvojam šodien.

Neņemos apgalvot, ka tas būtu izdevies; lugas sešas ainas tiek spēlētas, vadoties pēc oriģināla teksta, tomēr nepamet izjūta, ka mūsu priekšā ir skumīgi sērīgs stāsts par jauno cilvēku gaitām. Izrādē dominē liriskā noskaņa, arī sadursmes momenti tiek izlīdzināti šai visumā skumīgajā jutoņā. No tā cieš dramatisms: tā galvenā varoņa Uģa konflikts ar būvbrigadieri Mārtiņu Pudānu par darba principiem atrisinās ātri un saskanīgi, kā jau krietniem ļaudīm klājas. Savukārt otrs lugas svarīgākais “kriminālais” konflikts par kolhozam nozagtajiem un iztirgotajiem būvmateriāliem no gadu tāluma izskatās pārlieku nopietni izvīts cauri darbībai un daudzvārdīgi apcerēts. Katrā ziņā dominējošais lirisms īpašu dramatiskā darba vērtību neizceļ, drīzāk gan otrādi. Mazliet jāpasmaida arī par daudzajām jauniešu mīlas nedienām – tik daudz te ir vēlēšanās mīlēt, un tik daudz pievilšanās vai, citiem vārdiem, pagriezienu uz citu objektu. Gunāra Priedes jauniešu mīlestība ir tīra un šķīsta, vārdos pat samērā kusla un kautrīga – arī tā nes kādreiz bijušā laikmeta iezīmes un autora tēlojuma savdabību.

Ineses Mičules iestudējumā ir divi aspekti, kas itin vienkāršajam sižetam par Uģa Daugavieša pirmo darba vasaru piešķir plašākas dimensijas. Mārtiņa Vilkārša scenogrāfijā skatuves centrā ir visai robusta būve, ko apspēlē gan kā lauku māju, gan, pagriežot par 180 grādiem, kā pilsētas dzīvokli. Savukārt skatuves prospektā un dažbrīd arī uz centrālās būves laukumiem projicējas Vilhelma Purvīša ainavas vai to fragmenti. Skatuves notikumiem kolhozu laikmetā kaut kur fonā vai varbūt tikai domās vai iztēlē eksistē kaut kas līdz galam īsts, skaists un latvisks. Turklāt lugas tekstā ir atsauce uz Purvīša sadegušo māju kara laika Jelgavā.

Nevar nepieminēt Edgara Šubrovska mūziku, kas dziļi nopietnajām norisēm piešķir jauneklīgi drastisku akcentu. Īpaši raitā dziesma, kurā skan dedzīga vēlēšanās nodarboties ar celtniecību, “jo mums ir plāns un ceļamkrāns”. Ja šis bezbēdīgais optimisms tiktu iespēlēts arī lugas varoņu gaitās, izrāde tikai iegūtu. Mazdrusciņ no tā varēja ieraudzīt iestudējuma beigu akordā, kad Sanda Runges Uģis, paziņojis par atgriešanos kolhozā, bravūrīgi kož sarkanajā ābolā, kas tikko izripojis no viņa čemodāna (asociācija ar Čaka lieluma ābolu!). Savukārt uz plaknes, kur līdz šim bija Purvīša gleznas fragments – ziedoša ābele, laikmets jau uzlicis citu mākslu – Edgara Iltnera darbu par jauncelsmes tēmu.

Ir vēl viena paralēle cauri laikmetiem. Ja luga “Jaunākā brāļa vasara” savulaik iesāka jaunu posmu latviešu dramaturģijā, paverot ceļu reālās dzīves problēmu atainojumam, tad šis iestudējums uz skatuves uzved sešus jaunos aktierus, kas nākamajā pavasarī beigs mācības Kultūras akadēmijas Valmieras teātra kursā. Jaunu vēsmu un jauna spēka apliecinājums?

Gunāra Priedes jauniešu lomās mūslaiku jaunieši – tas ir vērā ņemams šī iestudējuma pedagoģiskais pamatojums.

Galvenajā lomā Sandis Runge pārliecina ar gaišo zēnisko būtību, Meinards Liepiņš (Indulis) un Krišjānis Strods (Kārlis) darbojas dotajos apstākļos, un mēs viņus pieņemam zināšanai. Kostīmu mākslinieces Ievas Veitas-Breidakas ietērptās piecdesmito gadu meitenes – Diāna Krista Stafecka (Dace), Katrīna Griga (Ilga) un Ieva Estere Barkāne (Annele) darbojas ticami, tomēr samērā bikli. No pieredzējušo kolēģu veikuma šie darbi atšķiras arī pēc iekšējās intensitātes, jo, kad ainās darbojas Ievas Puķes Monika, Mārtiņa Meiera Ojārs vai Kārļa Freimaņa Marts, šķiet, norit pavisam cita izrāde, krāsaināka un kaismīgāka. Dīvains pāris ir Mārtiņš Pudāns un viņa sieva Emma: ja Krišjānis Salmiņš darbojas ieturēti lakoniski, tad dzīvesbiedres lomā Māra Mennika ik solī demonstrē temperamentu.

Šis nu ir iestudējums, kas laika gaitā mainīsies, attīstoties un pilnveidojoties jaunajiem aktieriem, viņu pieredzei un varēšanai. Iespējams, pēc kāda laika izrāde skanēs pavisam citādi. To arī no sirds novēlu.

Tuvākās izrādes

pk. 23.10 18:30 Lielā zāle JAUNĀKĀ BRĀĻA VASARA 2 st. 50 min.
EUR 12.50/14.00/15.50/17.00
Pārdots!
pk. 06.11 18:30 Lielā zāle JAUNĀKĀ BRĀĻA VASARA 2 st. 50 min.
EUR 12.50/14.00/15.50/17.00
Pārdots!
se. 07.11 13:00 Lielā zāle JAUNĀKĀ BRĀĻA VASARA 2 st. 50 min.
EUR 12.50/14.00/15.50/17.00
Pirkt biļeti
< 10 biļetes
se. 07.11 18:30 Lielā zāle JAUNĀKĀ BRĀĻA VASARA 2 st. 50 min.
EUR 12.50/14.00/15.50/17.00
Pirkt biļeti
< 10 biļetes
sv. 08.11 13:00 Lielā zāle JAUNĀKĀ BRĀĻA VASARA 2 st. 50 min.
EUR 12.50/14.00/15.50/17.00
Pirkt biļeti
< 10 biļetes

Komentāri

Pieslēdzies un pievieno savu komentāru par recenziju

Pieslēgties

Reģistrēties

Pagaidām komentāru nav

Valmieras drāmas teātris

Paldies! Uz norādīto e-pasta adresi ir nosūtīta vēstule, lai apstiprinātu jūsu e-pastu.