ZELTA ZIRGS

manuprāt tas būtu tieši labi vest 7 klasi. Tā ir tieši nesmaga izrāde. Tie kas gribēs saskatīt smago, to atradīs, bet jauniešu uzmanību tā noturēs visu laiku. Nu tas tā man no malas likās.

Vai uz izrādi "Zelta zirgs" būtu vēlams vest 7. klase skolēnus? Vai izrāde nebūs pārāk smaga?

Man savukārt šķita, ka Antiņš iet (gaitas dēļ) kā pa ledu un stikla kalns varbūt ir arī ledus kalns- arī versija, cita šķautne. Izjūtas pēc 13. februāra izrādes- es vēlējos celties kājās un aplaudēt, bet latvietes kautrīgums darīja savu. Un youtube atrodamais režisora stāstījums par dažādajiem sajūtu sajaukumiem- skatoties to visu varēja izjust. Pēcgarša ir. Paldies, cieņa jums.

Arī es (latviešu valodas skolotāja)biju nedaudz nobažījusies redzēt Raini jaunā versijā tik krasā griezumā, likās, ka varētu būt vulgāri u.tml.Taču ļoti kļūdījos, ļoti. Fantastiska izrāde, aizrauj no pirmajiem skatiem līdz pat beigām. Tik daudz zemtekstu, kuri atnāk paši, nav jāiespringst,ideāls mūsdienu sasaldētās pasaulītes redzējums. Varbūt derētu sarīkot labdarības izrādi Ministru kabinetam, lai aizdomājas-bet baidos, ka nesapratīs...Iesaku noskatīties visiem, sākot no tiem, kas lasa lugu 7.klasē, līdz tiem ,kam 80 un vairāk, jo ,,stikla kalns'' ap mums paliek aizvien augstāks...Antiņi aizvien kuslāki...

9.11.2009 Daces Eversas Saulcerīte likās tā kā jau kaut kur redzēta... Jā - pirms dažiem gadiem, Māras Ķimeles iestudētajā Raiņa Krauklītī līdzīga izskatījās šīis pašas aktrises tēlotā Magone pēc visiem pārciestajiem moku gadiem. Un Agra Māsēna Rainis aši aizsteidzās viņai garām, vai nu nepazīdams, vai negribēdams pazīt. Vai ar šo Saulcerīti nebūtu tāpat? Vēl izrāde, galvenokārt saistībā ar Ivo Martinsona Antiņu, lika 'domāt, vai un cik lielā mērā mēs spējam apjaust un arī paveikt savu uzdevumu šajā dzīvē. Kas īsti bija Antiņa uzdevums, vai viņš bija izredzētais, izraudzītais un nepiepildīja viņam uzticēto? Un, ja jau visu skatām attiecinātu uz tagadni, tad kādus spēkus pārstāv Baltais tēvs un Melnā māte? Vai viņi em kā antīkiajiem dievi em ir prieks cīkstēties savā starpā, cilvēciskās būtnes izmantojot tikai kā līdzekļus, jeb viņi grib un spēj ietekmēt, virzīt cilvēku dzīvi.

..turpinājums.. Jāizlasa progr. iekavteksts : saulgriežu pasaka par tagadni. Tā jau ir tā versija,tik citiem vārdiem teikta. Ivo Martinsons-Antiņš-latvietis kā diagnoze,skaties un atpazīsti sevi. Augstākais vērtējums un cieņas apliecinājums Valmieras teātra kolektīvam - kā citādi,pat 3.11.jādomā par 31.10. redzētu izrādi.Paldies!

Konspektīvas asociācijas jeb atbildi meklējot.. Jaut.:Kāpēc tēvs mantojumā atstāj gaļas cehu? Atb.: alūzija / 1969.g. S.Polaka drāma "Nodzītus zirgus nošauj, vai ne?" (They Shoot Horses,Don't They?) Jaut.:Kāpēc ne zilbes no "Zili stikli,zaļi ledi, Vidū stinga dvēselīte." ? Atb.:Fantastisks bezvārdu vizualizējums R.Suhanova scenogr. Jaut.: Kas ir Antiņš? Atb.: www.aisbergs.lv " Vārds "latvietis" nav tautība - tā ir diagnoze." Pirms n-gadiem,citā sab.formācijā esot,bija iespēja dzirdēt V.V.-F. lekciju par R."Z.z." ,kurā izskanēja jaut.: Kas notiek pēc tam (PĒC TAM),kad Antiņš nones Saulce- rīti no kalna? (Pasakas par to allaž klusē,tās vienkārši beidzas). Atb.: Rež. V.Meikšāna izrāde VDT "Zelta zirgs". P.S.Visu cieņu Valmieras teātrim.Izrāde ir Notikums.Tā uzspridzina mītus / iedomājumus /iestāstījumus / jā - ilūzijas, stereotipus. Esmu vienisprātis ar viesi M. : korektāks būtu iekavteksts : versija par Raiņa saulgriežu pasaku "Zelta zirgs" .

Teicama izrāde. Meikšāns ir kļuvis par vērā ņemamu, profesionālu un precīzi strādājošu režisoru, teātris var pamatoti lepoties (piesaistiet vēl arī citus jaunos režisorus, būs labi rezultāti). Nav jādomā, ka "klasiskāks"/tradicionālāks Rainis (izcilākais latvju dramaturgs/domātājs - tik rets viesis latviešu teātrī) uzrunātu vairāk. Turklāt nav jau jāiestudē luga tā, kā tā uzrakstīta, svarīgi, lai tā ietekmētu tagad. Šajā ziņā valstiski aktuālāku (nācijas "stāvokli" analizējošu) un precīzāku izrādi grūti iedomāties (vienīgi - "Ķiršu dārzs"). Turklāt izrāde neuzbrūk mums, kas līdzvainīgi notiekošajā, bet samērā labsirdīgi paironizē. Ja gribam saskatīt savas un citu neizdarības, gļēvumu un dažbrīd muļķīgumu - te nu tas ir (sīka nianse - tas izpaužas arī skatītāju uzvedībā, piemēram, kaut gan teātra darbiniece atkārtoti pievērsa uzmanību monitoros notiekošajam pirms iekļūšanas zālē, jo izrāde jau ir sākusies (kāpjot uz Mazo zāli, tā tuvojoties karaļvalsts galvenajam kalnam), dažiem ikdienas rūpju pārrunāšana šķita svarīgāka - nu kā jau mūsdienu bērēs vai citos svarīgos notikumos - nevar atslābt un pievērsties notiekošajam un tā būtībai ne mirkli). Pusotrā stundā iedziļināmies "nelaime.lv" saknēs. Antiņš, lai gan ir cilvēks ar garīgiem traucējumiem un vienlaikus - ģeniāls, var savā idejiskajā konsekvencē un neprātā panākt Saulcerītes/valsts atmodu, pat neapzinoties, bet nav jau cita, kas var sekmīgi panākt patiesu brīvi. Tie, kas var sekmīgi vadīt valsti, vai nu negrib vai "stāv pāri tādām netīrām lietām". Tad nu - kā ir tā ir, attīstam svešas zemes. Un pie teikšanas ir "saimnieciņi" ar sīkrūpītēm. Ļoti labs ansamblis - apbrīnojami ir meistari, kas jau iepriekš sevi lieliski apliecinājuši - Martinsons, Eversa, Puķe, Rudāks, Bezmers (!!!), gan talantīgie jaunāki vai vecāki "jaunie" - Meiers, Lieckalniņa, Morozovs. Šoreiz aktieri ir pavisam citādi, gandrīz nekā no iepriekšējām lomām, atrasts pavisam cits stils/izteiksme. Ļoti piemērota scenogrāfija, tērpi, mūzika, daudz jaunu novatorisku ideju. Rainim vēl ir aktuālas lugas, kurās smelties, ja gribam sameklēt atbildes uz svarīgiem jautājumiem.

Gāju uz "Zelta zirgu" ar zināmām bažām, arī Saulcerīti iedomājos, piemēram, Ingu Siliņu, bet tagad, pēc izrādes noskatīšanās, sajūta ir lieliska, un arī Dace Eversa man likās piemērota. Vilšanās, viltība, naudas vara, mantkārība - viss kā pašreizējā Latvijā, kad daudzi uzdod jautājumu - kam lai tic? Varbūt Melnais princis varēja iztikt bez narkotikām, varbūt nevajadzēja Melno princi nošaut, bet kopumā no 5 āboliem es dotu četrus ar pusi! Esmu priecīga un lepna par Valmieras teātri!

Valmieras teātrī noteikti nekādu grūto laiku nav, jo top izrādes, kas uzskatāmas par Notikumu. "Zelta zirgs" tāds noteikti ir. Protams, ar visām no tā izrietošām sekām - skatītāju, kam režisora iecere un aktieru darbība liek domāt. Paldies režisoram Viesturam Meikšānam un viņa kolēģēm par iespēju grupai skolotāju tikties pēc izrādes ar režisoru!

Izrāde strīdīga, pretrunīga un interesanta. Interpretācijai var piekrist - tā rosina rakt vēl dziļāk. Bet vai nav pārāk tiešs pieteikums - Rainis "Zelta zirgs"? Manuprāt, trāpīgāk būtu -" mūsdienu variācijas (versijas?) par Raiņa lugu "Zelta zirgs". Skatoties izrādi, īpaši sākuma daļā, likās, ka lugas teksts ir pārāk vaļīgi, vietām pat varmācīgi izmantots un papildināts. Bet kopumā - atkal VDT izrāde - notikums. Veiksmi jaunajam režisoram un lieliskajiem teātra aktieriem parādot, pierādot un aizstāvot savu darbu!

Rainis redzētu - Ar ielīstu saldētavā uz palikšanu...

Un man gan ir auksti un baisi...

Laba izrāde. Kāds teica, ka depresīva. Var jau būt, ja tauta turpinās aizstāt mākslu ar izklaidi, darbu ar visādām štellītēm, godaprātu ar izdevīgumu. Par to jau arī runā izrādes veidotāji. Un labi, spēcīgi runā. Tieši un ar sarkasmu. Nebarojot te kādu ar liekām cerībām, ka varbūt...Radot spītu un vēlmi mainīties, neidentificēties ar notiekošo dzīvē un uz skatuves. Līdzpārdzīvojums? Nu, nē! Nav kā Ķimeles "Tumšajos briežos", kur līdzsāp katrs nervs. Te emocionāli tiek dragāts pa prātu. Baisi. Auksti. Saldētava dzīvē un sasalis stikla kalns. Un gaismas, kas fantastiski palīdz fiziski sajust vājprātīgu aukstumu (Antiņš saldētavā ar redzamu ādas izgarojuma izplūdušo kontūru) līdz maigai, knapi tveramai siltuma sajūtai (iegaismotai ūdens pilei ieplaisājušajā stikla kalnā).

Izrāde ir kā avangardisks tērps, kur šķietamas nepareizības var izrādītes tieši tā iecerētas. Tomēr V.Meikšānam, atkratoties no liekvārdības un patētikas lugā, izdevies atklāt tās komisko slāni. Tādējādi I.Martinsons kļūst par interesantāko Antiņu, kāds jelkad redzēts, negaidīti dzīvīgs un drastisks atklājas R.Rudāka Baltais tēvs, šarmanti grotesks M.Bezmera Melnais princis. Vājāk izstrādāti vecākie brāļi. Baltie diegi tomēr saskatāmi Raiņa teksta uzlabojumos un papildinājumos, tie izklausās neveikli. Un kāpēc D.Eversas Saulcerīte jābūt vecai? Viņa nav šeit vajadzīga nekādā vecumā, jo aina skaidra: viņus ar Antiņu nomitinās kādā būfdiņā, kur šie' tiešām dzīvos ilgi un laimīgi, bet Karalis beidzot varēs apprecēt savu Ministri, tādējādi bastardu viņas puncī padarot par likumīgu troņmantnieku. Un tas jau būs cits stāsts.

diezgan viduvēja un neinteresanta izrāde! Amatiertēātra līmeņa aktierdabi! paštīksmināšanās! žēl!

Patika, ļoti patika - jau no paša sākuma izrāde ievilka sevī, lika smieties, beigās tikai apjaušot - par ko. Izcili, jāredz visiem, kas sevi uzskata par kultūras cilvēkiem.

Atzīstos - pirmo reizi biju Valmieras teātrī, līdz šim tikai viesizrādēs Rīga biju skatījusi. Bet - vienmēr patika, tā ka braucu uz Valmieru - Rainis un Zelta zirgs, likās ka jāredz. Un pareizi likās. Bija ko padomāt, gan par pašiem, gan par Raini. Ir tomēr viņš tāds latviešu Šekspīrs... katrā laikā var taisīt savādāk un citas idejas nostājas priekšplānā. Atbilstoši laikam. Tāda arī izrāde likās. Atbilstoša tam, kas notiek. Gan ar katru (arī mani) pašu, gan visiem kopā. Visi labi pastrādājuši, aktieri - katrs savā vietā un atbilstoši tēlam un idejai. Taisni jābrīnās, kā valmieriešiem tā izdodas. Aplausi!

Laba izrāde. Pārdomas izraisoša. Interesanra scenogrāfija. Sākumā vajadzēja skaņu spēcīgāku, lai varētu saprast, kas monitoros redzams. Bet tas ar laiku Paldies režisoram un aktieriem.

IR ļoti laba!

Ir doma, ka tas nebija Repše, bet SVF. Ņem domu dziļāk. Bet gaļas mašīna maļ tālāk ....

Ceru, ka Daci un Ievu krizantēmas priecēs ilgi! Vairāk izteicos draugos.lv VDT domubiedros. Īsumā - 21. gadsimta Zelta zirgs. Kā mozaīka, kā paradokss, kā atspulgs, kad ūdenī iemests zelta dukāts. Aktieriem vajag maķenīt iespēlēties un viss būs labi. Interesantas situācijas un negaidīti risinājumi. Piemēram, Saulcerītes paralēles ar Niķīgo princesi, Melnā māte - austrumu ritmos un tikai atsegtām acīm. Baltasi tēvs kā "pelēkā gaišība". Un visi - kas dzird tikai sevi, sevi, sevi, sevi. Sadarbojas tikai Raiņa pretmeti - Melnā māte ar Balto tēvu - krāpjas, blēdās, liekuļo, bet VIENĪGIE sadarbojas! PALDIES par izrādi! Rosina domāt!

Izlasīju iepriekšējos un pievienojos, ka kaut kas tiešām bija interesants, bet depresīvi . Valmieras teātra aktieru ansamblis jau sen ir uzskatāms par labāko tieši ansambļa nozīmē, tas ir skaidrs, bet šoreiz man liekas, jaunais režisors vienā izrādē bija gribējis salikt visu: gan gaļas cehu, gan sievieti - pašnāvnieci, gan Repšes uzvalku u.t.t. Drusku par daudz to akcentu un līdz ar to kļūst vietām vienmuļi. Bet neskatoties uz iebildēm, jaunajam režisoram gribētos novēlēt veiksmi un urbties dziļumā, nevis aizrauties ar ārējiem efektiem!

Izrāde vienkārši lieliska. Ļoti labs, vienlīdz talantīgs aktieransamblis, interesanta Raiņa lugas interpretācija, burvīgs muzikālais noformējums. P.S. Par iepriekšējo komentāru, kur "valoda gan tāda dīvaina..." Nu ko, tas ir Rainis. Un pat tas, kas nebija Rainis, pēc tāda izklausījās.

Es nebūšu tik sajūsmināts...bet šis tas bija interesants. Scenogrāfija varbūt tāda, kaut gan kāpēc gaļas cehs?! Valoda gan tāda dīvaina...un vispār depresīvi...

Spraiga, aizraujoša, lieliska izrāde! Burvīga scenogrāfija. Milzu paldies režisoram! Un Melnajam Princim arī! :) Viss patika, pēc kāda laiciņa iešu vēl.