Vēsture

Foto: koka teātra ēka 20.gs. 80.gados

Teātra spēlēšana Valmierā un tās apkaimē

1818   

Dikļos dzimtzemnieks Jānis Peitāns muižas šķūnī sarīko pirmo izrādi latviešu valodā – Frīdriha Šillera “Laupītājus”.

1885   

Pie Valmieras Latviešu biedrības tiek nodibināts teātris. Biedrības ēkai pie Sv.Sīmaņa baznīcas (tagadējā teātra atrašanās vietā) uzceļ piebūvi ar zāli un skatuvi.

12. janvārī ar Ādolfa Alunāna lugu „Mucenieks un muceniece” tiek atklāta Valmieras Latviešu biedrības skatuve. Kopš tā laika pašdarbības teātra spēlēšana Valmierā notiek regulāri.

1905   

Uz Valmieras Latviešu biedrības skatuves kāpj Rūdolfs Blaumanis. Janvārī Jānis Greste iestudē viņa lugu „Indrāni”, kur autors nospēlē Kaukēna lomu. Oktobrī Blaumanis uzved „Ugunī” un spēlē baronu Mēvenšternu. Dzelzceļnieku streika dēļ uz mēnesi iestrēdzis Valmierā, viņš biedrības zālē uzstājas ar runu par rusifikācijas un dogmatisma nomāktās latviešu skolas atdzimšanas iespējām.

1919  

No 29. marta līdz  22. maijam īsajā padomju varas laikā darbojas Valmieras Padomes teātris, ko atklāj ar Emīla Verhārena aģitdrāmu “Ausmā”. Teātrī strādā ievērojamais režisors Jānis Zariņš (1893-1979).

 

Profesionālais teātris Valmierā

1923   

Sākas regulāras profesionāla teātra izrādes. Teātri materiāli atbalsta arī pilsētas valde. Šis ir Valmieras teātra dzimšanas gads.

1929   

Tiek izveidota Ziemeļlatvijas teātra biedrība, kas apvieno vairāku pilsētu kultūras biedrības.

1930    

5. oktobrī ar Aspazijas drāmu “Torņa cēlējs” savu darbību sāk Ziemeļlatvijas teātris. Turpmāk pirmizrādes tiek spēlētas vispirms Valmierā, pēc tam Cēsīs, Rūjienā un Valkā.

1932    

Par Ziemeļlatvijas teātra vadītāju kļūst Alfrēds Zommers (1888-1954)

1935    

Par teātra vadītāju kļūst Žanis Veinbergs (Vīnkalns) (1898-1977)

1943    

Ziemeļlatvijas teātrī pirmo darbu – Rūdolfa Blaumaņa „Indrānus” iestudē Pēteris Lūcis (1907–1991)

1944    

Pēc neilga pārtraukuma ar Raiņa „Pūt, vējiņi!” darbu sāk LPSR Valmieras drāmas teātris. Galvenais režisors – Žanis Vīnkalns.

1948    

Valmieras teātrī  sāk strādāt režisore Anna Lācis (1891–1979)

1950    

Anna Lācis kļūst par teātra galveno režisori

1952    

Par teātra pastāvīgo režisoru kļūst Pēteris Lūcis.

1953    

LPSR Valmieras drāmas teātri apvieno ar LPSR Valsts Jelgavas teātri. Apvienotajam kolektīvam tiek dots nosaukums Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris.

1957    

Anna Lācis dodas pensijā, viņu galvenā režisora postenī nomaina Pēteris Lūcis.

1961    

Trupai pievienojas aktieri no reorganizētā Daugavpils teātra

1964   

No Liepājas teātra ierodas režisors Oļģerts Kroders (1921-2012)

1969   

Pēc Maskavas teātra mākslas institūta absolvēšanas Valmierā sāk strādāt Annas Lācis mazmeita, režisore Māra Ķimele (1943). Pateicoties Kroderam un Ķimelei, Valmieras teātris kļūst par nozīmīgu latviešu modernās režijas centru.

1972   

Top Viljama Šekspīra „Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi” Oļģerta Krodera režijā.  Titullomā – Rihards Rudāks, Mārtiņš Vērdiņš, Edmunds Freibergs

1974   

Oļģerts Kroders dodas uz Liepājas teātri, lai kļūtu par galveno režisoru Viņa vietā ierodas Maskavas teātra institūta absolvents Valentīns Maculēvičs (1950).

1975   

Top Žana Anuija „Mēdeja” Māras Ķimeles režijā. Titullomā – Ināra Ieviņa. Pirmo reizi Latvijā izrāde tiek spēlēta ārpus teātra telpām – Sv. Sīmaņa baznīcā.

1985   

Top Raiņa „Pūt, vējiņi!” Māras Ķimeles režijā. Par teātra direktoru kļūst Pēteris Sūcis (1954-2005), kura vadībā notiek teātra jaunās ēkas celtniecība

1987   

Tiek nojaukta vecā teātra ēka un uzsākta jaunās celtniecība. Mēģinājumi notiek Vaidavas kultūras namā, izrādes – uz dažādām skatuvēm.

1988   

Top Raiņa „Daugava” Valentīna Maculēviča režijā. Valmieras teātra izrādē pirmo reizi skan Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”.

1990   

No teātra aiziet Māra Ķimele un vēlāk arī Valentīns Maculēvičs.

1991

Mirst Pēteris Lūcis.

1992   

Teātrī sāk strādāt režisors Felikss Deičs (1937) un apliecina sevi kā labākais Rūdolfa Blaumaņa dramaturģijas interprets.

1993   

Teātrī sāk strādāt režisors Varis Brasla (1939). Teātra galvenais režisors (1995 –  2000)

1994   

Ekspluatācijā tiek nodota Apaļā zāle. Teātris atsāk darbu savās telpās. Īpaši nozīmīgs ir Antona Čehova “Ivanovs” (1997) iestudējums Feliksa Deiča režijā, jo ar to pēc neatkarības atgūšanas pārliecinoši teātrī atgriežas klasiskā dramaturģija.

1996

28.decembrī ar P.Lūča izrādi "Rīga" Feliksa Deiča atjaunojumā tiek atklāta Lielā zāle.

1999   

Notiek pirmais Rūdolfa Blaumaņa teātra mākslas festivāls.

2002   

Teātrī atgriežas Oļģerts Kroders un iestudē savas klasiskās izrādes – „Heda Gablere” (2005), „Idiots” (2006), „Karalis Līrs” (2006), ceturto reizi top „Hamlets” (2008), „Ķiršu dārzs” (2009), „Marija Stjuarte” (2010), „Līgava bez pūra”(2012).

2006   

Par teātra direktori kļūst līdzšinējā literārās daļas vadītāja Evita Sniedze (1974). Teātrī sāk strādāt režisors Mārtiņš Eihe (1975)

2007   

Teātrī sāk strādāt režisors Viesturs Meikšāns (1980)

2012   

Teātrī ienāk jaunie režisori Reinis Suhanovs (1985) un Jānis Znotiņš (1984). Mirst Oļģerts Kroders.

2013   

Teātris svin 90. jubileju.

2016

Valmierā notiek pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls. 

Valmieras drāmas teātris

Paldies! Jūs esat veiksmīgi pieteicies Valmieras Drāmas teātra jaunumiem!