Felikss Deičs

Felikss Deičs

Dzimis: 1937. gada 2. aprīlis

Felikss Deičs dzimis Rostovā pie Donas medicīnas darbinieku ģimenē, absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas un mehanizācijas fakultāti (1962) un būvējis tiltus. Spēlējis studentu teātrī, pēc tam beidzis Rīgas Krievu drāmas teātra studijā (1964), taču būtiskāko mākslas pieredzi guvis, strādājot Jaunatnes teātra krievu trupā par aktieri (1964–1992) un režisora Ādolfa Šapiro asistentu. Kopš 1977. gada F. Deičs pievērsies patstāvīgai režijai, un turpmākie viņa skatuves gadi veltīti tieši šim darbam, strādājot ar augstvērtīgu krievu un skandināvu klasiku, kas prasa smalkas psiholoģijas studijas – kā A. Čehova skumjās komēdijas, H. Ibsena pagātnes noslēpumu drāmas. Īpaša Feliksa mīlestība pieder Rūdolfa Blaumaņa daiļradei.

Par Valmieras teātra režisoru viņš kļuva1992. gadā, kad tika likvidēts Jaunatnes teātris, bet Valmierā risinājās jaunās ēkas celtniecība, kuras grūtības neizturēja daudzi aktieri. Tajā brīdī pie Feliksa ieradās teātra direktors Pēteris Sūcis un aicināja kopā celt teātri no jauna. Par būtisku zīmi režisora un Valmieras teātra biogrāfijā kļuva Antona Čehova drāma "Ivanovs" (1997), kas bija sezonas notikums visas Latvijas mērogā, bet vairākiem aktieriem ļāva sasniegt būtiski jaunu daiļrades pakāpi. Šis iestudējums pierādīja, ka nopietnas klasiskas lugas, smalkas psiholoģiskas režijas, dziļi, jūtīgi aktierdarbi tiks novērtēti arī ārpus Rīgas. Izrāde lauza stereotipus par publikas pieprasījumu pēc izklaides materiāla un uz ilgiem gadiem kļuva par Valmieras teātra hītu.

Maz kuru Latvijas režisoru tik ļoti mīl aktieri kā Feliksu Deiču. „Nu, Feļiks!” – ir jādzird tā īpašā, maiguma pilnā intonācija, ar kādu viņu uzrunā aktrises. Vai kā izslienas aktieri, koncentrējas, lai aizstāvētu savu skatījumu, ja tas nesakrīt ar to, ko vēlētos režisors. Darbs pie Deiča palaikam ir pēdējais iemesls, lai jaunie aktieri, kam krievu valoda vairs nav mācīta skolā, vēl censtos to apgūt. Ne tāpēc, ka Felikss nesaprastu latviski – gluži otrādi, viņš jūt tādas nianses un noskaņas, tādus valodas savdabīgos smalkumus, kādus uztver retais no mums. Tās visas ir mīlestības formas. Jo ikviens aktieris zina – no katra darba ar Feliksu, vienalga, vai tā būs kritikas atzīta loma vai ne – viņš iznāks, uzzinājis kaut ko vairāk pats par sevi, savu varēšanu un robežām. Bet galvenais – divus darba mēnešus juties saprasts un lolots. „Deičs mūs ir izlutinājis,” saka aktrise Dace Eversa. „Viņš paņem pie rokas un tā izvadā pa lomas labirintiem, ka tev atliek tikai izdarīt.”

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2003).

Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2012).

Skats no izrādes "Zikovi", 2016 Skats no izrādes "Visām pelēm garšo siers", 2014 Skats no izrādes "Dzimta", 2013 Skats no izrādes "Mežainis", 2012 Skats no izrādes "No saldenās pudeles", 2010

Iestudējumi Valmieras teātrī:

A.Kamī "Pārpratums" (2017)

M.Gorkija "Zikovi" (2016)

Dž.Marella "Saules pelni" (2014)

Ģ. Urbana „Visām pelēm garšo siers” (2014)

M. Gorkija „Dzimta”(„Vasa Žeļeznova”, 2013)

K. Greiema "Vējš vītolos" (2013)

A. Čehova "Mežainis" (2012)

L. Gundara "Advents Silmačos" (2012)

H. Ibsena "Dr. Stokmanis" (2010)

R. Blaumaņa "No saldenās pudeles" (2010)

M. Zīverta "Klauns Fiasko" (2009)

E. Skriba, E. Leguvē "Kas patīk dāmām" (2008)

A. Ostrovska "Mežs" (2008)

B. Bjernsona "Bankrots" (2007)

A. Čehova „Trīs māsas. Versija" (2007)

A. Ostrovska „Bez vainas vainīgie" (2006) – nominācija 2005./2006. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde"

M. Tvena "Toms Sojers" (2005)

V. Šekspīra "Vindzorieši" (2005)

R. Blaumaņa "Aizbirušais avots" (2004) – 3. R.Blaumaņa teātra festivāla galvenā balva (2005)

H. Ibsena „Jūras meita" (2004)

L. Stumbres „Letiņi" (2003) – nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

R. Mežavilkas "Stiprs ziemeļrietumu vējš" (2002)

R. Blaumaņa „Potivāra nams" (2002) – nominācija 2001./2002.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors"

R. Blaumaņa „Baltais" (2001)

A. Eglīša „Kazanovas mētelis” (2001)

M.Gorkijs "Vasaras ļaudis" (2000)

H. Ibsena  "Spoki" (1999) – nominācija 1999./2000.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde"

M. Zīverta „Minhauzena precības" (1998)

V. Belševicas „Tās dullās Paulīnes dēļ" (1998)

A. Čehova „Ivanovs" (1997) – 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā dramatiskā izrāde" un „Labākais režisors"

R. Blaumaņa "Trīnes grēki" (1997) – 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

R. Blaumaņa "Ļaunais gars" (1996) –1995./1996.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"; 1. R.Blaumaņa teātra festivāla galvenā balva (1999)

Ļ. Tolstoja „Anna Kareņina" (1996)

Ģ. Urbana "Visām pelēm garšo siers" (1996)

Ņ. Kasianas "Ninigra un Aligru" (1995) – 1995./1996. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā izrāde bērniem"

E. de Filipo „Filumena Marturano" (1995)

G. Hauptmaņa „Vientuļie" (1995)

Dž.B.Prīstlijs "Zelta aunāda" (1994)

H. Ibsena "Leļļu nams" (1994)

V.Gibsons "Baltas rozes, rozā ziloņi..." (1994) 

F.Dostojevskis "Burvīgais sapnis" (1993)

G. Priedes „Jāņu nakti negulēju" (1992)

B. Lavreņova „Četrdesmit pirmais" (1977)

J. Druces „Vissvētākā" (1976)

E.Foņakovs "Un laimi personīgajā dzīvē" (1976)

 

Iestudējumi Latvijas Nacionālajā teātrī:

M. Dirasas "Augu dienu koku paēnā” (2011)

N. Gogoļa "Ārprātīgā piezīmes" (2010)

H. Ibsena "Nesaprašanās" (2009)

H. Ibsena “Mazais Eijolfs” (2008)

H. Vuolijoki “Niskavuori jaunā saimniece” (2007)

L. Nurēna “Rudens un ziema” (2006)

 

Iestudējumi Jaunatnes teātrī:

M. Bulgakova „Puškina pēdējās dienas" (1992)

L. Petruševskas „Andante tumšā istabā" (1991)

L. Petruševskas „Dzīvas ainas ar mīlestību" (1990)

B. Sabata „Zēnu atvasara" (1986)

M. Tvena „Toms Sojers" (1985)

D. Solomona „Diogens – suns" (1983)

L .Petruševskas „Mīlestība" (1981)

N. Gogoļa „Ārprātīgā piezīmes" (1979)

L. Ģurko „Elektra – mana mīla" (1978)

J. Švarca „Pelnrušķīte" (1978)

 

Iestudējumi Liepājas teātrī:

L. Stumbres „Pāris, nepāris” (2008)

L. Zahradnīka „Zvanu solo” (2007)

V. Belševicas „Tās dullās Paulīnes dēļ" (1994)

B. Sabata „Veco zēnu atvasara”

A.B.Valjeho „Šodien ir svētki" (1993)

 

Iestudējums teātrī „Kabata":

L.Stumbres „Kuģītis miglā" (1992)

 

Iestudējums Rīgas Krievu drāmas teātrī:

A.Gaļina „Sirēna un Viktorija" (1999)

 

Lomas Valmieras teātrī:

Arkādijs (O.Bagaturijas "Karalis Līrs nabagmājā", 2009) – nominācija 2009/2010. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Gada aktieris otrā plāna lomā”

 

Nozīmīgākās lomas Jaunatnes teātrī:

Serebrjakovs (A. Čehova „Mežainis", 1982)

Muratovs (B. Okudžavas „Merci jeb Šipova piedzīvojumi, 1977)

Lorenco (V. Šekspīra „Romeo un Džuljeta", 1977)

Runcis Bazilio (A. Tolstoja „Buratino piedzīvojumi Muļķu zemē", 1975)

Pantalone (K. Goci „Zaļais putniņš", 1971)

Barmalejs (K. Čukovska „Čukokkala”, 1971)

 

Balvas:

  • 2009./2010.gada sezonas VDT balva kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā" (par Arkādija lomu izrādē "Karalis Līrs nabagmājā"
  • 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais režisors" (par izrādēm „Ivanovs" Un „Trīnes grēki")
  • Eduarda Smiļģa balva (1996).
Valmieras drāmas teātris

Paldies! Jūs esat veiksmīgi pieteicies Valmieras Drāmas teātra jaunumiem!