Baiba Valante

Baiba Valante

Dzimusi: 1954. gada 12. marts

Absolvējusi Jēkabpils vidusskolu (1972), Valmieras Drāmas teātra aktrise (kopš 1972).

Baiba Valante ienāca Valmieras teātrī turpat vai no skolas sola. Jēkabpils vidusskolas absolventi nepaņēma Teātra fakultātē, un viņa sāka strādāt par suflieri Valmieras teātrī. Kad pēc gada mēģinājusi iestāties Dailes teātra studijā, tās vadītājs Arnolds Liniņš ieteicis palikt turpat Valmierā, jo Baiba bija tas pats gaišās, latviskās meitenes tips, kāds Dailē jau bija – Lilita Ozoliņa. Mana skola ir Pēteris Lūcis, aizvien uzsver Baiba. Tieši pie Lūča viņa nospēlējusi savas pirmās mīlīgo meiteņu lomas – Emīliju „Sešos mazos bundziniekos” un Maruli „Meldermeitiņā”, daudziem radot priekšstatu, ka tikai tādām tautiskām lomām vien viņas aktrises daba ir piemērota.

„Patiesībā Baiba ir ļoti laba un interesanta aktrise,” saka režisors Felikss Deičs. „To, ka viņai nav profesionālas aktrises izglītības, līdzsvaro viņas zinātkāre un uzmanība. Viņa var nospēlēt ļoti daudz, nekādu robežu viņas varēšanai nav, jo izfantazēt un iedomāties viņa spēj visu ko. Viņa ir gudra aktrise, kas vienmēr pilnīgi izprot to, ko spēlē, tāpēc spēj būt uz skatuves ļoti dažāda.”

Pie Feliksa Deiča Baiba nospēlējusi daudzas spilgtas lomas. Blaumaņa „No saldenās pudeles” režisors atņēma viņas varonei stīvo Mazbērzu mātes titulu, atstājot kristīto vārdu, kas tik labi izteica būtību – Ieva. Baiba Valante smalki un ar dziļu iejūtu nospēlēja sen aizliegtu jutekļu atmošanos, un tad tikpat noteikti samīdīja tikko aizmetušos cerību asnus. Turklāt tas viss tika nospēlēts ar lielu pašcieņu.

Jo pašcieņa ir pašas aktrises dabā. Kad teātrī bija mazāk darba, viņa nenēsājās apkārt ar rūgtumu, bet iemācījās zviedru valodu, un veselu gadu strādāja ārzemēs, tikai nevis zemenes lasot, bet spēlējot izrādes. Daudzus gadus Baiba Valante bijusi arī ASSITEJ – Starptautiskās bērnu un jaunatnes teātra asociācijas Latvijas nodaļas vadītāja.

Skats no izrādes "Meža meitas", 2018 Skats no izrādes "Nepabeigtās kāzas", 2017 Skats no izrādes "Emmijas laime", 2016 Skats no izrādes "Smaržo sēnes", 2015 Skats no izrādes "Rudenīgais blūzs", 2015 Skats no izrādes "Maija un Paija", 2015

Lomas Valmieras teātrī:

Kaija (S.Reinsone "Meža meitas", 2018)

Rota, Kronīša kundze (A.Lapiņš "Nepabeigtās kāzas", 2017)

Angermeijera kundze ("Emmijas laime", pēc R.V.Fasbindera "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem, 2016)

Mirdza Kēlerte (G.Priede "Smaržo sēnes", 2015)

Dorisa (A.Menčels "Rudenīgais blūzs", 2015) 

Misis Levicka  (Pēc Ž.Lorensas romāna "Garie gadi" un V.Delmāras kinoscenārija "Dodiet ceļu rītdienai" motīviem "Eņģeļa kreisais spārns", 2015)

Zīle-Vālodze; arī Saules meita (A.Brigadere "Maija un Paija", 2015)

Lēdija Monteki (V.Šekspīrs "Romeo un Džuljeta", 2014) 

Dotija Otlija/misis Klaketa (M. Freina "Klusumu! Notiek izrāde!", 2014)

Lidija (Ģ. Urbana "Visām pelēm garšo siers", 2014)

Vecmāte (Ē. M. Remarka "Triumfa arka", 2013)

Sieva (R. Blaumaņa "Raudupiete", 2013)

Pirmā bezatbildīgā dāma (M. Bulgakova"Zojkina kvartira", 2012)

Kakonijas kalpone, madāma (J. Hašeka „Šveiks”, 2012)

Tomuļu māte (L. Gundara "Advents Silmačos", 2012)

Bjūla Biningza (T. Viljamsa "Orfejs pazemē", 2011)

Donna Lusija de Alvadoresa (B. Tomasa "Krustmāte no Brazīlijas", 2010)

Anna (A. Lapiņa "Eldorado", 2010)

Ieva (R. Blaumaņa "No saldenās pudeles", 2010)

Emīla māte (Ē. Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni", 2009)

Daktere Ese (M.Zīverta "Klauns Fiasko", 2009)

Gurmižska (A. Ostrovska "Mežs", 2008)

Loma izrādē I.Zanderes "Ineses tantes mīklainie panti", 2007

Mācītāja kundze (H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", 2007)

Īda (A. Kivirehka „Igauņu bēres", 2007)

Darja Aleksejevna (F. Dostojevska "Idiots", 2006)

Roze, Zalevska kundze, Milleres kalpone, Viesnīcas saimniece, Dāma cepurē, Koriste (Ē. M. Remarka „Trīs draugi", 2006)

Misis Tečere (M. Tvena "Toms Sojers", 2005)

Misis Peidža (V. Šekspīra "Vindzorieši", 2005)

Anna Debestiņ' (J.Jurkāna "Ku–kū...", 2005)

Kalēja atraitne (Ā. Alunāna "Sādžu dakteris", 2004)

Peļu māte (E. Blaitones "Pauks un Šmauks", 2004)

Maz-Purkaliete, Sieviete (R. Blaumaņa "Aizbirušais avots", 2004)

Tomuļmāte (R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 2004)

Laima (A. Brigaderes "Maija un Paija", 2003)

Austra (R. Mežavilkas "Stiprs ziemeļrietumu vējš", 2002)

Marenīca (R. Blaumaņa "Baltais", 2001)

Polīna (A. Čehova "Kaija", 2001)

Sofija (Ž. Puarē "Tikumības komēdija", 2000)

Olga (M. Gorkija "Vasaras ļaudis", 2000)

Sofija (Ž. Puarē "Tikumības komēdija", 2000)

Hanna (Ā. Kērtesa "Atraitnes", 1999)

Buša madama (V. Sauleskalna "Meldermeitiņa", 1998)

Oļiņiete (brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki", 1998) – 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais aktrise otrā plāna lomā"

Tammaru saimniece (A. Kicberga "Vilkate", 1998)

Irme (M. Zīverta "Minhauzena precības", 1998) – 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais aktrise otrā plāna lomā"

Babakina (A. Čehova "Ivanovs", 1997) – 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais aktrise otrā plāna lomā"

Karaliene Anna (E. Skriba "Glāze ūdens", 1996)

Nena (nezināma 16. gs. autora luga "Venēciete", 1996)

Vāvere Kuplaste (J. Šīrmaņa "Zaķu Lieldienas", 1996; "Lieldienu lustes Lielmežā", 2001)

Diāna (E. de Filipo "Filumena Marturano", 1995)

Antikrokostarks (Ņ. Kasianas "Ninigra un Aligru", 1995)

Lida Petrusova (P. Kohouta "Tāda mīla", 1995)

Stīna (M. Ēbergas "Kalpone Gustava, Juhana meita", 1994)

Mollija Kadena (Dž .B. Prīstlija "Zelta aunāda", 1994)

Kristīne Linne (H. Ibsena "Leļļu nams", 1994)

Sāra (K. Hamsuna "Juhana Nāgela mistērijas", 1993)

Alīna (F. Sagānas "Mēs mīlam un mēs dzīvojam", 1992)

Istabene (A. Šniclera "Riņķa dancis", 1992)

Grietiņa (K. Skalbes "Kaķīša dzirnavas", 1991)

Ženevjeva (K. Manjē "Blēzs", 1991)

Lilija (E. Vulfa "Svētki Skangalē", 1990)

Ošinska (P. Putniņa "Žēlojiet mūs", 1990)

Aukle (V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 1989)

Pilsētnīte (Raiņa "Daugava", 1988)

Zane (Raiņa "Pūt, vējiņi!", 1985)

Anita (V. Lāča "Zvejnieka dēls", 1984)

Frīda (Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi", 1983)

Mērija Marija (A. Kronina "Kamēr tu pie manis", 1982)

Princese Zeltīte (A. Brigaderes "Sprīdītis", 1982)

Marule (V. Sauleskalna "Meldermeitiņa", 1980)

Monta Mea (J. Heltaji "Mēmais bruņinieks", 1979)

Aelita (P. Putniņa "Pasaulīt, tu ļaužu ēka...", 1978)

Marga (G. Priedes "Žagatas dziesma", 1978)

Neta (A. Kronina "Trīs mīlestības", 1978)

Inkena (G. Hauptmaņa "Pirms saules rieta", 1977)

Emīlija (Ā. Alunāna "Seši mazi bundzenieki", 1976)

Silvija (H. Gulbja "Cīrulīši", 1975)

 

Lomas citos teātros:

Velta (Teātra TT izrādē "Latviešu kāzas", 2013)

Loma izrādē („Den långa, långa resan" Riksteatern Stokholmā, Zviedrijā, 2003)

 

Lomas TV:

Ludmila Sergejevna (Somijas TV studijas Freemantle Media Finland "Atvadas", 2009–2010)

 

Balvas:

  • 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva un VDT balva kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā" (par Babakinas lomu izrādē „Ivanovs", Irmes lomu izrādē „Minhauzena precības" un Oļinietes lomu izrādē „Mērnieku laiki")
  • 1996./1997.gada sezonā VDT balva kategorijā „Labākā aktrise" (par Karalienes Annas lomu izrādē "Glāze ūdens" un Nenas lomu izrādē "Venēciete")
Valmieras drāmas teātris

Paldies! Uz norādīto e-pasta adresi ir nosūtīta vēstule, lai apstiprinātu jūsu e-pastu.