Krišjānis Salmiņš

Krišjānis Salmiņš

Dzimis: 1971. gada 21. novembris

Dzimis Saldū, jurista un skolotājas ģimenē. Beidzis Tukuma rajona Irlavas vidusskolu (1989). Mācījies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1989–1991), Beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Jura Rijnieka aktierkursu (1997). Valmieras teātra aktieris kopš 1997. gada.

Krišjānis bija viens no diviem aktieriem, kas saņēma piemiņai Oļģerta Krodera rokaspulksteni. Jo, iespējams, tieši viņš otrajā Valmieras periodā bija kļuvis par režisora skatuves līdzinieku – diez vai Kroders atļautos sev romantisku vai, pasarg dies, sentimentālu alter ego. Salmiņa varoņi raugās uz dzīvi ar gudra cilvēka skepsi un distanci, retu reizi cauri ironijai ļaujot nojaust drāmu (viņiem ir pārāk daudz humora sajūtas, lai pat vienatnē to dēvētu par traģēdiju). Ostrovska Voževatovs, Tenesija Viljamsa Vels, Čehova Lopahins un zināmā mērā pat Šekspīra Klaudijs ir vīri, kas zina, ko vajadzētu darīt, lai pasaule mierīgi ritētu savu gaitu, taču neviens nevēlas ieklausīties saprāta balsī, savukārt viņi paši ir pārāk noguruši un vienaldzīgi, lai uzstātu. Kaut kas no šo tēlu atspīduma ir arī Andrejā Živago – nemierīgā dvēsele, kas nojauš un gribētu brīdināt, bet tā arī netiek sadzirdēta.

Cita Krišjāņa lomu nošķira ir ļaunīgi nerri – kā trako mājas saimnieks Rūts, Zojas dzīvokļi uzraugošā acs Alelujā vai Edmunds no „Karaļa Līra”, taču arī viņiem ir nojaušama sava pagātnes sāpe un laiks, kad viņi gribēja būt citādi.

Ārpus kategorijām ir divas izcilas Krišjāņa lomas – kņazs Miškins Krodera un jaunais Indrāns Māras Ķimeles iestudējumā, kas tikai apliecina, ka labs aktieris ir tas, kurš spēj sevī atrast un atmodināt pilnīgi visu cilvēkam pieejamo izjūtu spektru.

Skats no izrādes "Mazās traģēdijas", 2017 Skats no izrādes "Džeina Eira", 2016 Skats no izrādes "Celtnieks Sūlness", 2016 Skats no izrādes "Meistars un Margarita", 2015 Skats no izrādes "Sudraba gaisma", 2015 Skats no izrādes "Balle būs", 2014

Lomas Valmieras teātrī:

Priekšsēdētājs, Hercogs (A.Puškins "Mazās traģēdijas", 2017)

Bergmanis (A.Lapiņš "Nepabeigtās kāzas", 2017)

Nesčastļivcevs, Gurmižskas krustdēls (pēc A.Ostrovska lugas "Mežs" motīviem "Muiža kaņepēs", 2016)

Ričards Meisons (Š.Brontē "Džeina Eira", 2016)

Celtnieks Sūlness (H.Ibsens "Celtnieks Sūlness", 2016)

Mihails Aleksandrovičs Berliozs, arī Bengaļskis (M.Bulgakovs "Meistars un Margarita", 2015 )

JAŠA otorinolaringologs - kapa piemineklis (R.Gabriadze "Sudraba gaisma", 2015)

Hermanis fon Zaks, brīvkungs (L.Gundars "Lattia", 2015)

Andžs (L.Gundars "Vienādas asinis", 2014)

Rūts (H. Pinters "Siltumnīca", 2014)

Andrejs Živago (B. Pasternaks "Doktors Živago", 2013)

Alelujā (M. Bulgakovs "Zojkina kvartira", 2012)

Voževatovs (A. Ostrovskis „Līgava bez pūra”, 2012)

Vels Zavjērs (T. Viljamss "Orfejs pazemē", 2011)

Viljams Čečils (F. Šillers "Marija Stjuarte", 2010)

Kondrāts („Vīns un nezāles”, pēc filmu „Amerikāņu skaistums”' un „Magnolija” motīviem, 2010)

Džeilzs (A. Kristi "Peļu slazds", 2009)

Miša (O. Bagaturija "Karalis Līrs nabagmājā", 2009) 

Feste (V. Šekspīrs "Divpadsmitā nakts", 2009)  

Lopahins (A. Čehovs "Ķiršu dārzs", 2009)

Edvarts (R. Blaumanis "Indrāni", 2008)

Stefans (E. Sniedze "Līdz pavasarim", 2008)

Klaudijs (V. Šekspīrs "Hamlets", 2008)

Simola (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", 2007)

Kārlēns (R. Blaumanis „Nāves ēnā", 2007)

Edmunds (V. Šekspīrs „Karalis Līrs", 2006)

Kņazs Miškins (F. Dostojevskis "Idiots", 2006) – nominācija 2005./2006. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais aktieris"

Doktors Kajuss (V. Šekspīrs "Vindzorieši", 2005)

Tesmanis (H. Ibsens "Heda Gablere", 2005)

Žurka Žanis (E. Blaitone "Pauks un Šmauks", 2005)

Atašejs (B. Brehts "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati", 2004)

Rūdis (R. Blaumanis "Skroderdienas Silmačos", 2004)

Glūds; Pēteris Stučka; Latvijas Trešās atmodas darbinieks (Rainis "Krauklītis", 2004)

Janka (E. Sniedze "Tie paši oši", 2003)

Pols Breters (N. Saimons "Basām kājām pa parku", 2003)

Čeda (B. Nušiča "Ministrienes kundze", 2002)

Vilks (K. Brikners "Sarkangalvīte", 2002)

Rodžers Doremuss (T. Viljamss "Vasara un dūmi", 2002)

Gotlobs Kaiserlinks (A. Eglītis "Kazanovas mētelis", 2001)

Medvedenko (A. Čehovs "Kaija", 2001)

Purvadūķis ("Buratīno", pēc K. Kollodi un A. Tolstoja pasakām, 2001)

Pūpoliņš (P. L. Treversa "Mērija Popinsa", 2000)

Rolands (J. Tete "Krustojums ar galveno ceļu", 2000)

Dons (A. Fugards "Stundu pēc pusnakts", 1999)

Juris Amoliņš (E. Šņore "Savējie sapratīs",  1999)

Lasenērs (I. Pavlovs "Paradīzes bērni", 1999)

Seminārists (V. Sauleskalns "Meldermeitiņa", 1998)

Marguss (A. Kicbergs "Vilkate", 1998)

Alfons Trīcvaidziņš (G. Holcs-Baumerts "Alfons Trīcvaidziņš", 1998)

Jaņuks (R. Blaumanis "Trīnes grēki", 1997)

Kaspars Kikirigs (O. Bouenaa "Klāra Klukste", 1997)

 

Režija Valmieras teātrī:

"Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc Ļ.Tolstoja "Kreicera sonāte" motīviem, 2016)

 

Lomas TV un kino:

Staņislavs (LTV1 seriāls "Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums", 2014)

Staņislavs (LTV1 seriāls "Eņģeļu iela", 2013)

 

 

Balvas:

  • 2005./2006. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākais aktieris" (par kņaza Miškina lomu izrādē „Idiots")
  • 2004./2005. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākais aktieris" (par Tesmaņa lomu izrādē „Heda Gablere")
Valmieras drāmas teātris

Paldies! Jūs esat veiksmīgi pieteicies Valmieras Drāmas teātra jaunumiem!