Vizma Kalme

Vizma Kalme

Dzimusi: 1940. gada 18. jūnijs

Dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas 1.vidusskolu (1958), bet profesionālo izglītību ieguvusi prestižajā Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā. Pēc tā absolvēšanas kļuvusi par Valmieras drāmas teātra aktrisi (1965).

Vizma Kalme ir ļoti laba aktrise un režisora Vara Braslas sieva. Šī ilgā un dabiskā savienība nemaz nav tik raksturīga mākslas videi: parasti šādos gadījumos režisora sieva ir arī viņa filmu vai izrāžu primadonna. Bet ne šajā gadījumā. Grūti pateikt, kāpēc Brasla nekad Vizmai nav devis galvenās lomas, kuras viņa nešaubīgi būtu varējusi nospēlēt. Varbūt tā ir kāda stipri augstu uzstādīta ētiskā latiņa, varbūt nevēlēšanās galīgi sapludināt dzīvi un darbu, tomēr Vizmas aktrises karjerai gājušas secen daudzas lomas, ko viņa būtu pelnījusi.

Savos pirmajos darba gados Valmierā Vizma bija viena no tiem jaunajiem aktieriem, kas pievērsās Krodera ticībai, ka teātrim jābūt laikmetīgam un modernam. Vienlaikus ar Rihardu Rudāku ieradusies Valmierā, viņa uzreiz nokļuva Krodera un Ķimeles modernā teātra „inkubatorā”. Krodera pirmajā „Hamletā” ar trim tēlotāju sastāviem Vizma nospēlēja vienu no Ofēlijām, kā liecina Rihards Rudāks – „Vizma bija visstiprākā, visredzīgākā un varbūt visvairāk juta līdzi Hamleta traģēdijai, bet vienalga viņa bija bezspēcīga tās varas mašinērijas priekšā.”

Pēc tam Vizma ir spēlējusi daudz un daudzveidīgi, taču lielākoties izmantota viņas lieliskā humora izjūta un spilgtās raksturotājas dotības. Taču viņa ir arī neparasti drosmīga aktrise, kas nebaidās uz skatuves būt smieklīga, vai darīt to, ko neviens no viņas negaidītu. Teātrī TT viņa spēlē izrādē „Trīs vārdi”, kur loma ir jānodejo. Bet lugā „Atvari” Vizma vispār pierādīja aktiera augstāko pilotāžu – sīkā, epizodiskā Ārstes lomā nospēlēja kara un pēckara paaudzes traģisko likteni.

Paralēli darbam teātrī Vizma pasniedz lietišķās etiķetes un sadzīves kultūras stundas un šarmanti darbojas reklāmās.

Skats no izrādes "Muiža kaņepēs", 2016 Skats no izrādes "Rudenīgais blūzs", 2015 Skats no izrādes "Eņģeļa kreisais spārns", 2015 Skats no izrādes "Raudupiete", 2013 Skats no izrādes "Triumfa arka", 2013 Skats no izrādes "Šveiks", 2012

Lomas Valmieras teātrī:

Erna, Kronīša sievasmāte (A.Lapiņš "Nepabeigtās kāzas", 2017)

Muižas ļaudis (pēc A.Ostrovska lugas "Mežs" motīviem "Muiža kaņepēs", 2016)

Ida (A. Menčels "Rudenīgais blūzs", 2015)

Sekretāre  (Pēc Ž.Lorensas romāna "Garie gadi" un V.Delmāras kinoscenārija "Dodiet ceļu rītdienai" motīviem "Eņģeļa kreisais spārns", 2015)

Eiženija (Ē. M. Remarks "Triumfa arka", 2013)

Sieva (R. Blaumaņa "Raudupiete", 2013)

Millera kundze (J. Hašeka „Šveiks”, 2012)

Emīla vecmāmiņa (Ē. Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni", 2009)

Tante Šarlote (G. Janovska "Gredzens uz tilta", 2009)

Ārste (A. Lapiņa "Atvari", 2008) – nominācija 2007./2008.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā"

Nikilas saimniece (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", 2007)

Matilde, Millera jaunkudze, Sanatorijas vecākā māsa, Dāma cepurē, Koriste (Ē. M. Remarka „Trīs draugi", 2006)

Vera (N. Saimona "Dīvainais pāris", 2005)

Lūcija Amoresta (R. Eklenda "Dzīve trijatā", 2005)

Pīlīte Paula (E. Blaitones , "Pauks un Šmauks", 2005)

Advokāta kundze (B. Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati", 2004)

Tante (E. Sniedzes "Smilšu kaste", 2003)

Nata (B. Nušiča "Ministrienes kundze", 2002)

Mis Lārka (P. L. Treversas „Mērija Popinsa”, 2000)

Klābure (V. Belševicas „Tās dullās Paulīnes dēļ", 1998)

Grieta (J. Janševska „Varkaļu pagasta skolotājs", 1997)

Perla (N. Saimona „Kāpēc tas tā, Mel?", 1995)

Vinnija (G. Janovska „Sōla", 1993)

Pastniece (G. Janovska „Izdedži", 1994)

Krūming–Bušs (J. Kārkliņa ""Šanas" virsaitis", 1993)

Inta (L. Stumbres „Roze", 1992)

Ruta (G. Priedes "Jāņu nakti negulēju", 1992)

Lusija de Alvadoresa (B. Tomasa, M.Unta „Krustmāte no Brazīlijas", 1991)

Daktiņa (P. Putniņa "Žēlojiet mūs", 1990)

Alīda (M. Dišleres "Kraujēnu mantinieki", 1989)

Berta Bute (J. Jaunsudrabiņa „Jo pliks, jo traks", 1988)

Ūdrene (A. Brigaderes „Sievu kari ar Belcebulu", 1986)

Eda (L. Stumbres "Jānis", 1984)

Šildhelma kundze (Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi", 1983)

Māmiņa (A. Brigaderes "Sprīdītis", 1982)

Ragana (V. Šukšina „Līdz trešajiem gaiļiem", 1980)

Jūlīte (P. Putniņa „Pasaulīt, tu ļaužu ēka...", 1978)

Marta (H. Vuolijoki „Akmens ligzda", 1976)

Makfeila (V. S. Moema „Lietus", 1975)

Marija (R. Blaumaņa „No saldenās pudeles", 1974)

Ofēlija (V. Šekspīra „Traģisks stāts par Hamletu, Dānijas princi", 1972)

Ūdrene (A. Brigaderes "Sievu kari ar Belcebulu", 1972)

Zita (Z. Pošmišas „Pasažiere", 1970)

Grētele (J. Janševska „Dzimtene", 1968)

Tamāra (V. Rozova „Bez mīlestības nedzīvojiet", 1966)

 

Lomas filmās un seriālos:

Kaimiņiene palātā (spēlfilma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", 2017)

Antālija (seriāls "Bitīt'matos", 2017)

Dzidra "Mažora dienas, minora naktis" (2016)

Lidija "Normāli cilvēki" (2013)

Muzeja darbiniece "UgunsGrēks" (seriāls, 2013)

"Pareizi uzlidot" (2011)

"Pierādījumi" (īsfilma, 2008)

"Cits skata punkts" (īsfilma, 2007)

TV mācību seriāls "Palīgā!" (1997–99)

„Ziemassvētku jampadracis" (1993)

„Aija" (1987)

„Parāds mīlestībā" (1984)

„Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980)

 

Lomas citos teātros

"Trīs vārdi" (Teātris „TT”, 2006)

 

Balvas:

  • Nacionālā balva "Lielais Kristaps 2017" par otrā plāna lomu filmā "Vectēvs, kas briesmīgāks par datoru"
  • 2007./2008.gada sezonas VDT balva "Labākā aktrise" (par Ārstes lomu izrādē "Atvari")
  • 2005./2006. gada sezonas VDT specbalva (par brīnišķīgu un negaidītu humora izjūtu Veras lomā izrādē „Dīvainais pāris")
Valmieras drāmas teātris

Paldies! Jūs esat veiksmīgi pieteicies Valmieras Drāmas teātra jaunumiem!