1912.gadā Bernards Šovs sarakstīja lugu “Pigmalions”, kas atnesa viņam milzu popularitāti un nostiprināja viņa kā sava laika ievērojamākā dramaturga reputāciju. Londonas puķu pārdevēja Elīza Dūlitla, kuru ekscentrisks fonētikas profesors pārvērš par augstākās sabiedrības dāmu, ir kļuvusi par vienu no iemīļotākajām pasaules teātru varonēm un apstaigājusi gandrīz visas zemeslodes skatuves.

 “Pigmaliona” pamatā ir stāsts par slaveno mīlas romānu – B.Šova aizraušanos ar tolaik ievērojamo aktrisi Stellu Kemblu. Viņa reiz teikusi Šovam, ka kāds viņas draugs brīdinājis viņu no rakstnieka, teikdams: ”Viņš ar savām netīrajām galošām ienāks jums tieši sirdī un tad aizies, atstādams dubļainos apavus tur…”

Lugai bija nopietns uzdevums: B.Šovs gribēja pievērst 19.gadsimta angļu sabiedrības uzmanību fonētikas jautājumiem. Viņš cīnījās, lai tiktu radīts alfabēts, kas atbilstu angļu valodas skaņām labāk, nekā pastāvošais alfabēts un atvieglotu angļu valodas mācīšanos, taču Šovs nebūtu Šovs, ja arī to nepasniegtu savā ironiski komiskajā manierē.